DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Tieslietu ministrs aicina stiprināt intelektuālā īpašuma lomu Latvijas inovāciju ekosistēmā

Attēlā (no kreisās): tieslietu ministrs Edvards Smiltēns un Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Publicitātes foto.

Latvijas ekonomikas konkurētspēja arvien vairāk būs atkarīga no spējas radīt, aizsargāt un pārvērst jaunas zināšanas, tehnoloģijas, dizainu un zīmolus praktiski izmantojamā ekonomiskā vērtībā. Tāpēc intelektuālā īpašuma politika nevar būt atrauta no inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības. Par to tikšanās laikā vienojās tieslietu ministrs Edvards Smiltēns un Patentu valdes direktors Agris Batalauskis, uzsverot, ka intelektuālais īpašums ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem inovāciju attīstībai un ekonomikas izaugsmei.

Ja vēlamies straujāku ekonomikas izaugsmi, mums jāspēj salikt kopā ekonomiku ar inovācijām. Intelektuālais īpašums nav tikai juridiska aizsardzība. Tas ir instruments, kas palīdz uzņēmumiem augt, piesaistīt investīcijas un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tieši tā rodas labi apmaksātas darba vietas un stiprinās Latvijas konkurētspēja,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.

Tikšanās laikā tika pārrunāts, kā stiprināt intelektuālā īpašuma lomu inovāciju ekosistēmā, veicināt tehnoloģiju pārnesi un radīt labvēlīgāku vidi zinātņietilpīgiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Tika atzīts, ka jaunuzņēmumiem un zinātņietilpīgiem uzņēmumiem ir atšķirīgi attīstības ceļi, tādēļ arī inovāciju politikai un valsts atbalsta mehānismiem jābūt diferencētiem. Tika uzsvērts, ka universitātēs un pētniecības institūtos radītajām zināšanām arvien biežāk jākļūst par konkurētspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, kas rada ekonomisku vērtību Latvijā. Šādu virzienu akcentē arī OECD izvērtējums, kas aicina ciešāk sasaistīt intelektuālā īpašuma politiku ar inovāciju, komercializāciju un datos balstītu pārvaldību.

Patentu valdes direktors Agris Batalauskis uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas attīstībai arvien nozīmīgāk ir ne tikai radīt jaunas zināšanas un tehnoloģijas, bet arī prast tās aizsargāt, pārvaldīt, komercializēt un izmantot tirgū. “Mums ir svarīgi, lai uzņēmēji, zinātnieki un jaunuzņēmumi intelektuālo īpašumu uztvertu nevis kā formalitāti, bet kā attīstības un investīciju piesaistes instrumentu. Jo labāk spējam aizsargāt un izmantot Latvijā radītās zināšanas, jo lielāku vērtību tās rada valsts ekonomikai,” norādīja Batalauskis.

Patentu valde šobrīd turpina darbu pie iestādes attīstības stratēģijas 2027.–2030. gadam, kuras mērķis ir mērķtiecīgāk atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, zinātniskās institūcijas, jaunuzņēmumus un citus inovāciju ekosistēmas dalībniekus, vienlaikus turpinot pilnveidot un modernizēt iestādes pakalpojumus.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI