Lai palīdzētu uzņēmējiem laikus izprast šīs pārmaiņas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar digitālās politikas un kiberdrošības eksperti Ievu Ilves organizēja tiešsaistes diskusiju "MI praksē: droši un efektīvi", kurā LDDK biedriem un citiem uzņēmējiem bija iespēja tikties ar pasaules vadošā kiberdrošības uzņēmuma "CrowdStrike" pārstāvi Gregory Cardiet un iepazīties ar aktuālākajiem kiberdrošības riskiem un praktiskiem risinājumiem.
Viens no satraucošākajiem secinājumiem ir uzbrukumu ātrums. Ja vēl pirms gada mākslīgo intelektu izmantoja aptuveni trešdaļa uzbrucēju, tad šobrīd – jau ap 90%. Ātrākais "CrowdStrike" novērotais ielaušanās gadījums uzņēmuma tīklā noticis tikai 27 sekundēs pēc uzbrukuma sākuma. Tas nozīmē, ka laiks, kurā uzņēmums var pamanīt un apturēt incidentu, kļūst arvien īsāks.
Gregory Cardiet skaidroja, ka mākslīgais intelekts tiek izmantots ļaunprogrammatūru izstrādei, uzbrukumu automatizēšanai, programmatūras ievainojamību meklēšanai, sociālajai inženierijai, kā arī dezinformācijas un viltota satura radīšanai. Tas būtiski saīsina laiku no drošības ievainojamības atklāšanas līdz tās izmantošanai reālā uzbrukumā.
Par vienu no jaunākajiem riskiem kļūst arī tā sauktie MI uzvedņu uzbrukumi (prompt injection). Piemēram, uzņēmums saņem kandidāta CV PDF formātā, kurā paslēptas neredzamas komandas mākslīgā intelekta sistēmai. Ja sistēma šīs instrukcijas izpilda, uzbrucējs var iegūt piekļuvi datoram un vēlāk arī citiem uzņēmuma resursiem.
Tomēr tehnoloģijas ir tikai viena daļa no drošības. Gregory Cardiet uzsvēra, ka izšķiroša nozīme joprojām ir cilvēkiem un uzņēmuma kultūrai. Drošību nevar nodrošināt tikai ar politikām vai formālu prasību izpildi. Darbiniekiem ir jāizprot riski un jāspēj atpazīt aizdomīgas situācijas. Ja uzbrucēji izmanto mākslīgo intelektu, arī uzņēmumiem tas jāizmanto savos drošības risinājumos, lai ātrāk identificētu draudus un reaģētu uz tiem.
Eksperts norādīja, ka mūsdienu uzbrukumos viens no galvenajiem mērķiem ir lietotāju konti, tāpēc identitāšu aizsardzība kļūst tikpat svarīga kā datoru un informācijas sistēmu drošība. Uzņēmumiem īpaša uzmanība jāpievērš daudzfaktoru autentifikācijai, lietotāju piekļuves tiesību pārvaldībai, regulārai programmatūras atjaunināšanai, kā arī partneru un piegādātāju drošības izvērtēšanai.
Domājot par praktiskiem risinājumiem, Gregory Cardiet uzņēmumiem ieteica izmantot starptautiski atzītus rīkus MITRE ATLAS un OWASP Top 10 for LLM Applications, kas palīdz identificēt un pārvaldīt ar mākslīgā intelekta izmantošanu saistītos drošības riskus.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs uzsver, ka viens no lielākajiem kiberdrošības riskiem ir pārliecība, ka incidents skars kādu citu, nevis paša uzņēmumu.
"Par kiberdrošību uzņēmumi visbiežāk sāk domāt pēc pirmā incidenta. Diemžēl tieši tad tas ir visdārgākais brīdis, kad mācīties. Mūsdienās kiberdraudi attīstās ātrāk nekā jebkad iepriekš, un mākslīgais intelekts šo procesu vēl paātrina. Tāpēc vadītāju uzdevums ir nevis cerēt, ka problēma viņus neskars, bet veidot uzņēmumā kultūru, kur riski tiek atpazīti un novērsti laikus. Tieši šim mērķim LDDK organizē tikšanās ar pasaules līmeņa kiberdrošības ekspertiem un turpinās to darīt arī nākotnē," papildina Kaspars Gorkšs.
Diskusijā vairākkārt izskanēja, ka pats mākslīgais intelekts nav lielākais drauds. Būtiskākās pārmaiņas rada tas, ka tas ļauj kibernoziedzniekiem darboties ievērojami ātrāk, efektīvāk un mērķtiecīgāk. Tāpēc uzņēmumu konkurētspēja un noturība arvien vairāk būs atkarīga ne tikai no digitālo tehnoloģiju ieviešanas, bet arī no spējas vienlaikus stiprināt kiberdrošību, pilnveidot darbinieku zināšanas un izmantot mākslīgo intelektu arī pašu aizsardzības spēju stiprināšanai.
LDDK plāno arī turpmāk organizēt šādas tikšanās ar nozares ekspertiem, lai uzņēmējiem nodrošinātu iespēju savlaicīgi iepazīties ar strauji mainīgajiem kiberdrošības riskiem, apmainīties ar pieredzi un stiprināt Latvijas uzņēmumu noturību pret arvien sarežģītākiem digitālajiem apdraudējumiem.
