Tiesvedības aktualitātes 2026. gada jūnijā

Satversmes tiesa 2026. gada jūnijā pieņēma spriedumus divās lietās:

• Ar 2026. gada 9. jūnija spriedumu lietā Nr. 2025-35-03 ūdens patēriņa starpības sadales kārtība skaitītāju neverificēšanas gadījumā atzīta par neatbilstošu Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Lieta ierosināta pēc Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem. Tās tiesvedībā ir civillietas par parādu piedziņu, kas radušies tostarp no maksājumiem par ūdens patēriņa starpību. Pieteikumu iesniedzēja uzskatīja, ka ūdens patēriņa skaitītājus neverificējušā dzīvokļa īpašnieka pienākums segt visu dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpību nesamērīgi ierobežo personas tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa norādīja: nav pieļaujams, ka persona, kura nav nodrošinājusi savā dzīvoklī uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanu, varētu izvairīties no maksājuma par patērēto ūdeni. Tomēr ūdens patēriņa starpība var rasties dažādu apstākļu dēļ (piemēram, remontdarbi, avārijas vai ūdensapgādes sistēmas tehniskais stāvoklis). Uzlikt visu ūdens patēriņa starpības segšanas nastu personai, kuras dzīvoklī uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji nav verificēti noteiktā termiņā, neatkarīgi no starpības rašanās iemesliem ir nesamērīgi.

• Ar 2026. gada 17. jūnija spriedumu lietā Nr. 2025-14-01 pensiju otrā līmeņa iemaksu likmes terminēta samazināšana par vienu procentpunktu atzīta par atbilstošu Satversmes 1. un 109. pantam. Lieta ierosināta pēc divdesmit viena 14. Saeimas deputāta pieteikuma. Deputāti uzskatīja, ka iemaksu pārdale starp pensiju pirmo un otro līmeni nenodrošina pensiju sistēmas ilgtspēju. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma pieņemta sociāli nozīmīgu mērķu sasniegšanai – lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts budžeta ieņēmumos. Ieguvēji no darbaspēka nodokļu izmaiņām ir liela daļa Latvijas iedzīvotāju – gan strādājošie, gan pensiju saņēmēji. Viena procentpunkta pārdale no pensiju otrā līmeņa uz četriem gadiem ļaus veidot papildu uzkrājumu valsts pensiju speciālajā budžetā, no kura tiek finansētas pašreizējo vecuma pensijas saņēmēju pensijas. Vienlaikus tiesa pārliecinājās, ka netiek mainīta pensiju sistēmas uzbūve, vecuma pensijas aprēķināšanas kārtība, tiesības saņemt pensiju un iespēja uzkrāt kapitālu pensiju pirmajā un otrajā līmenī.  Netika konstatēts, ka apstrīdētā norma būtiski ietekmētu nākotnes pensiju apmēru. Līdz ar to apstrīdētā norma atzīta par atbilstošu sociāli atbildīgas valsts un tiesiskās paļāvības principiem, kā arī tiesībām uz sociālo nodrošinājumu.

Satversmes tiesa 2026. gada 10. jūnijā nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā un apturēt tiesvedību lietā Nr. 2025-27-0106 par solidaritātes iemaksas atlaidi. Atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ja lietas iznākums ir atkarīgs no Eiropas Savienības tiesību normu satura un Satversmes tiesai ir šaubas par šādu normu interpretāciju, Satversmes tiesai jāvēršas Eiropas Savienības Tiesā, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu. Vērtējot apstrīdētās Solidaritātes iemaksas likuma normas, Satversmes tiesai radās šaubas par to, vai solidaritātes iemaksas atlaide ir uzskatāma par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē.

Satversmes tiesā sagatavošanā bija astoņas lietas un tika pabeigta divu lietu sagatavošana izskatīšanai. Papildus trīs lietām, kuru izskatīšanas procesa veids un datums bija noteikts jau iepriekš, Satversmes tiesa to noteica vēl piecām lietām.

Jūnijā Satversmes tiesai iesniegts 21 pieteikums. Vienu pieteikumu iesniegusi Valsts kontroles padome un 20 pieteikumus – privātpersonas.

Jūnijā Satversmes tiesa ierosināja lietu Nr. 2026-09-01 par pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošanu grāmatu un periodisko izdevumu izplatīšanai noteiktās valodās pēc privātpersonas pieteikuma.

Pieņemti arī 19 lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu pēc šādiem pieteikumiem:

• Pieteikums Nr. 56/2026 par Pilsonības likuma normu, kas paredz Latvijas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 79/2026 par Saeimas vēlēšanu likuma un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma regulējumu, ciktāl tas neparedz tiesības vēlētājam anonīmi pārliecināties par savu balsojumu un nenodrošina publiski auditējamu manuālās kontroles mehānismu automatizētai balsu skaitīšanai. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 81/2026 par Civilprocesa likuma regulējumu, kas noteic tiesu izpildītāja darbību pārsūdzēšanu. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 82/2026 par Krimināllikuma normu, kas paredz kriminālatbildību par šaujamieroču un munīcijas nelikumīgu glabāšanu, un Latvijas Republikas Advokatūras likuma regulējumu, atbilstoši kuram par zvērinātu advokātu nevar būt par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sodīta persona. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 84/2026 par Administratīvā procesa likuma normu, kas noteic kārtību blakus sūdzības iesniegšanai, ja tiesnesis ir atteicis izskatīt pieteikumu, un Iesniegumu likuma normu par iestādes administratīvā akta vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanas kārtību. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 85/2026 par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma un Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumu Nr. 272 “Noteikumi par kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai” regulējumu, kas paredz kompensācijas piešķiršanu tikai apstiprinātu blakusparādību dēļ. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 87/2026 par Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma un Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 888 “Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam” regulējumu zemes atsavināšanas cenas aprēķināšanai. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 88/2026 par Kriminālprocesa likuma normu, kas regulē tiesas procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 89/2026 par Civillikuma normu, ka regulē tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 90/2026 par Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” regulējumu, atbilstoši kuram ieslodzījuma vietas telpas neiznomā vai esošu nomas līgumu izbeidz ar komersantu, kas rada apdraudējumu sabiedriskās kārtības interesēm. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 91/2026 par Administratīvās atbildības likuma normu, kas noteic gadījumus, kad apgabaltiesas tiesneši pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, un šāda lēmuma formu. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 92/2026 par Krimināllikuma normu, kas paredzēja kriminālatbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 93/2026 par Autortiesību likuma terminu “darbs” un ar autortiesībām aizsargājama darba jēdzienu būvniecības jomā. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 94/2026 par Civillikuma normu, kas noteic cesijas līguma formu un spēkā esību. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikumi Nr. 95/2026, Nr. 96/2026 un Nr. 97/2026 par Kriminālprocesa likuma regulējumu, ciktāl tas neparedz tiesas nolēmuma jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo tiesību normu būtisku pārkāpumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Lēmums par pieteikumu Nr. 95/2026. Lēmums par pieteikumu Nr. 96/2026. Lēmums par pieteikumu Nr. 97/2026.

• Pieteikums Nr. 98/2026 par tiesisko regulējumu, ciktāl tas nenodrošina efektīvu kontroli pār zvērināta tiesu izpildītāja bezdarbību. Lēmums par pieteikumu.

• Pieteikums Nr. 99/2026 par Kriminālprocesa likuma normu, kas regulē ar soda izpildi saistītu jautājumu izlemšanas kārtību. Lēmums par pieteikumu.