Seminārā īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas putnkopības stratēģiskajai lomai pārtikas drošībā un tautsaimniecībā. Lektoru prezentācijās tika uzsvērts, ka olas un putnu gaļa ir pieejami dzīvnieku izcelsmes proteīna avoti ar salīdzinoši zemu ietekmi uz vidi, savukārt pieprasījums pēc šiem produktiem Eiropā un pasaulē turpina pieaugt. Vienlaikus nozarei jāspēj pielāgoties augstākām labturības prasībām, biodrošības riskiem, izmaksu svārstībām un nevienlīdzīgai konkurencei ar importu no valstīm, kurās ražošanas standarti var būt atšķirīgi.
Zemkopības ministrijas pārstāvju prezentācijās tika akcentēts, ka Latvijas putnkopība pēdējās desmitgades laikā ir būtiski attīstījusies. Mājputnu audzēšanas un olu ražošanas izlaide ir augusi, nozare ieņem stabilu vietu lauksaimniecības izlaides struktūrā, bet vienlaikus saglabājas būtiski izaicinājumi. Īpaši mājputnu gaļas segmentā Latvijai joprojām ir potenciāls stiprināt vietējo pašnodrošinājumu un mazināt atkarību no importa.
“Latvijas putnkopībai ir skaidrs attīstības potenciāls, taču tā īstenošanai nepieciešama koordinēta rīcība. Nozarei ir vajadzīga prognozējama politika, investīciju pieejamība, līdzvērtīgi konkurences apstākļi Eiropas tirgū un ciešāka sadarbība starp lielajiem ražotājiem, mazajām saimniecībām, valsti un finanšu sektoru,” norāda LAPNA valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals.
Būtiska semināra daļa bija veltīta kooperācijai putnkopībā. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis prezentācijā uzsvēra, ka kooperācija nav pašmērķis, bet instruments pievienotās vērtības radīšanai ražotājiem. Tā var palīdzēt samazināt izmaksas, stiprināt pārrunu pozīcijas, nodrošināt stabilāku noietu un saglabāt lielāku pievienotās vērtības daļu ražotāju rokās. Vienlaikus tika atzīts, ka putnkopībā kooperācijas potenciāls Latvijā vēl nav pilnībā izmantots.
LAPNA valdes locekle Anna Ērliha seminārā akcentēja praktiskas partnerības nozīmi starp pieredzējušiem ražotājiem un lauksaimniekiem. Šādi sadarbības modeļi var dot zemniekiem stabilākus nosacījumus, profesionālu atbalstu un skaidrāku noieta ceļu, savukārt nozarei kopumā - plašāku vietējās ražošanas bāzi, lielāku noturību un ieguldījumu reģionu ekonomikā.
Seminārā tika pārrunāti arī finansējuma pieejamības un saimniecību attīstības priekšnosacījumi, tostarp biznesa dažādošana, investīciju vērtēšana un saimniecību finanšu noturība. Tāpat tika skatīti ilgtspējīgi praktiski risinājumi putnkopībā, tostarp pakaišu kvalitātes, biodrošības, labturības un vietējo piegādes ķēžu nozīme.
Pasākums apliecināja, ka Latvijas putnkopības nākotne ir cieši saistīta ar pilna cikla ražošanas attīstību, kooperāciju, inovācijām, augstiem kvalitātes un labturības standartiem, kā arī godīgiem konkurences nosacījumiem Eiropas tirgū. LAPNA turpinās veicināt dialogu starp nozares dalībniekiem, valsts institūcijām un partnerorganizācijām, lai stiprinātu Latvijas putnkopības konkurētspēju un ieguldījumu valsts pārtikas drošībā.
Informatīvais seminārs īstenots projekta Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervences LA 1.3. “Informatīvie pasākumi” ietvaros (projekts nr. Nr.25-00-C0LA0131-000015)". Papildus šim informatīvajam semināram šogad norisināsies vēl seši citi informatīvie semināri, par kuriem informāciju varēsiet uzzināt www.poultry.lv un LAPNA Facebook kontā.
