Šobrīd, kad valdība no visām nozarēm pieprasa taupīt un atbildīgi izmantot katru valsts budžeta eiro, ir grūti pamatot lēmumu atsavināt labā tehniskā stāvoklī esošu valsts īpašumu, lai pārceltos uz ēku, kurai pašai nepieciešami būtiski papildu ieguldījumi. Republikas laukumā 2 joprojām ir telpas un stāvi, kas nav renovēti atbilstoši mūsdienu prasībām, un arī pašas ēkas pielāgošanai Valsts meža dienesta vajadzībām nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi. Šāda izvēle rada pamatotas šaubas par tās ekonomisko lietderību, jo valsts atsakās no viena sev piederoša īpašuma, lai ieguldītu desmitiem miljonu eiro citā ēkā, kurai nepieciešami papildu ieguldījumi. Turklāt pati Zemkopības ministrija projekta anotācijā norāda, ka pārcelšanās uz Republikas laukumu 2 ir tikai pagaidu risinājums līdz ilgtermiņa valsts nekustamo īpašumu attīstības koncepcijas īstenošanai.
Pašreizējās Valsts meža dienesta telpas izmaksā 4,37 eiro par kvadrātmetru, savukārt Republikas laukumā 2 izmaksas jau šobrīd sasniedz 11,46 eiro par kvadrātmetru – vairāk nekā divarpus reizes. Vienlaikus plānotajās telpās nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu darba vidi 84 darbiniekiem. To pielāgošanai nepieciešami vēl gandrīz 900 tūkstoši eiro, savukārt Valsts meža dienesta budžetā nav paredzēti līdzekļi arī pašām pārcelšanās izmaksām.
Rīkojuma projekta anotācijā minētā ekonomija faktiski tiek panākta tikai tādēļ, ka darbiniekiem paredzēta ievērojami mazāka darba platība. Šādu pieeju nevar uzskatīt par reālu valsts līdzekļu ietaupījumu. Tā ir ekonomija uz darbinieku darba vides un darba kvalitātes rēķina.
Šis jautājums vairs nav tikai par vienu ēku. Tas ir jautājums par valsts pārvaldības principiem.
Vai valsts pieņem ekonomiski pamatotus, datos balstītus un ilgtspējīgus lēmumus, vai arī rada papildu izmaksas, pasliktina darba apstākļus un vienkārši pārceļ problēmu no vienas ēkas uz citu?
Arodbiedrības var atbalstīt tikai tādas pārmaiņas, kas ir rūpīgi izvērtētas, ekonomiski pamatotas, uzlabo valsts pārvaldes efektivitāti un vienlaikus nodrošina darbiniekiem normatīvajām prasībām atbilstošu darba vidi.
Ja valsts patiešām vēlas taupīt budžeta līdzekļus, tad ekonomijai jābūt reālai, nevis balstītai tikai uz darbiniekiem paredzētās darba platības samazināšanu. Pretējā gadījumā var nonākt līdz absurdam secinājumam, ka visi valsts pārvaldes darbinieki varētu strādāt tikai attālināti un biroju telpas vispār nebūtu nepieciešamas. Šāda pieeja nav ilgtspējīga valsts nekustamo īpašumu politika un neatrisina efektīvas pārvaldības jautājumus.
Šodien no visas valsts pārvaldes tiek prasīta efektivitāte un atbildīga rīcība ar katru nodokļu maksātāju eiro. Tāpēc ir svarīgi pieņemt lēmumu, kas rada reālu, nevis šķietamu ekonomiju. Patiesa valsts līdzekļu taupīšana nav ietaupījums uz papīra – tā nozīmē mazākas izmaksas arī ilgtermiņā, pārdomātus ieguldījumus un lēmumus, kas kalpo gan valstij, gan tās cilvēkiem.
