Robežas žogs gar Latvijas–Krievijas robežu un lielākā daļa valsts austrumu robežas infrastruktūras ir izbūvēts. Šajā projekta posmā paredzēta papildu infrastruktūras attīstība teritorijās ar sarežģītiem ģeoloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, kur nepieciešami īpaši inženiertehniski risinājumi robežsardzes darba nodrošināšanai un valsts robežas uzraudzības stiprināšanai, par ko VNĪ saņēma papildu valdības uzdevumus 2025. gadā.
“Robežas infrastruktūras izbūve ir viens no prioritārākajiem VNĪ projektiem, ko īstenojam saskaņā ar Valsts robežsardzes prasībām un valdības uzdevumiem, tas kalpo valsts drošībai. Darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada nogalei, atsevišķos posmos nepilnos 12 km – līdz 2027. gada beigām, taču iesaistītās puses strādā pie tā, lai pabeigtu pirms termiņa. Mums ir svarīgi ne tikai sasniegt nospraustos termiņus, bet arī nodrošināt, lai izbūvētā infrastruktūra atbilst visaugstākajām kvalitātes un drošības prasībām,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Būvdarbu laikā plānots izbūvēt patruļtakas, tostarp 2,9 kilometru garu pontonu patruļtaku īpaši mitrā un purvainā apvidū gar Peiteļa ezeru. Tāpat paredzēta novērošanas torņa un pievedceļa izbūve pie Zilezera, kuteru un laivu nolaišanas vietas ar pontonu piestātni pie Peiteļa ezera, kā arī dzelzceļa pārbrauktuves un piebraucamā ceļa izbūve Opoļu robežapsardzības nodaļā.
Izbūvētā infrastruktūra uzlabos robežsargu piekļuvi sarežģīti sasniedzamām teritorijām, veicinās efektīvāku robežas uzraudzību un patrulēšanu, kā arī nodrošinās ātrāku operatīvo reaģēšanu dažādās situācijās visa gada garumā.
Projektēšanas darbi tika pabeigti pavasarī, patlaban uzsākti darbi visās deviņās darbu daļās. Šobrīd objektos notiek būvlaukuma iekārtošana, teritorijas attīrīšana no krūmiem, celmu laušana, zemes klātnes izbūve un citi sagatavošanās darbi. Tā kā daļā teritoriju vēl turpinās atmežošanas darbi, būvniecība tiek organizēta pa atsevišķiem posmiem.
Šo posmu izbūvei VNĪ pērn noslēdza deviņus līgumus ar trim būvuzņēmējiem – VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, personu apvienība “Ramda C-MIKOR” un SIA “Citrus Solutions”. Līgumu kopējā vērtība – 17,9 miljoni eiro ar PVN, kas iekļauj būvniecības ieceres izstrādi, būvniecības darbus un autoruzraudzību.
Uzticoties VNĪ pieredzei un zināšanām ar īpašu likumu 2023. gada vasarā uzņēmumam tika nodots atbildīgs projekts – vadīt, īstenot un uzraudzīt Latvijas ārējās robežas Latvijas–Krievijas robežžoga un infrastruktūras izbūvi, savukārt 2021. gada nogalē tika nodots robežas ar Baltkrieviju žoga un infrastruktūras izbūves process. Žoga izbūve gar Latvijas–Baltkrievijas robežu nepilnu 145 kilometru garumā VNĪ vadībā tika pabeigta 2024. gada jūlijā, savukārt žoga izbūve gar Krievijas Federācijas robežu tika noslēgta 2025. gada nogalē. Kopumā izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, nodrošinot nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras darbu vada iekšlietu ministrs un organizē Iekšlietu ministrija, kā arī tās sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 69 projekti ar kopējām investīcijām 619,44 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 406 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst ēkas 968 tūkstošu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 613 ha platībā, un 3063 zemes īpašumiem ar kopējo platību 878 ha platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
