Jauno noteikumu mērķis ir vienkāršot un paātrināt procedūras, pilnībā ievērojot pamattiesības un starptautiskās tiesības, taču vienlaikus novēršot ļaunprātīgu izmantošanu un neatļautu kustību ES. Neoficiālo vienošanos, kas 1. jūnijā tika panākta ar Padomi, plenārsēdē apstiprināja, 418 deputātiem balsojot “par”, 218 — “pret” un 30 deputātiem atturoties.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem trešās valsts valstspiederīgajam, par kuru valsts iestādes būs pieņēmušas atgriešanas lēmumu, būs pienākums nekavējoties vai noteiktā laikā atstāt attiecīgo ES valsti.
Pienākums sadarboties un aizturēšana
Trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmums, būs jāsadarbojas ar varas iestādēm. Lai sagatavotu viņu atgriešanu, viņus varēs aizturēt, pamatojoties uz individuālu novērtējumu, piemēram, ja viņi nesadarbojas, rada bēgšanas vai drošības risku. Rīkojumu par aizturēšanu izdos administratīva vai tiesu iestāde, un tā var ilgt līdz 24 mēnešiem. Šo termiņu varēs pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja mainīsies apstākļi, parādīsies jauna informācija vai uzlabosies sadarbība ar trešo valsti. Ja trešās valsts valstspiederīgais pārceļas uz citu dalībvalsti, būs iespējams piemērot jaunu aizturēšanas termiņu. Dalībvalstis varēs arī pieprasīt regulāru reģistrēšanos vai pienākumu dzīvot noteiktā vietā. ES valstis varēs piemērot arī alternatīvas aizturēšanai, piemēram, finanšu garantiju vai elektronisku uzraudzību.
Izmeklēšanas pasākumi
Valstu iestādes varēs veikt īpašas izmeklēšanas darbības, lai sagatavotu vai nodrošinātu efektīvu atgriešanu, piemēram, ar administratīvu vai tiesas atļauju pārmeklēt attiecīgās personas dzīvesvietu, izņemt personīgās mantas un elektroniskās ierīces. Visos pasākumos ir jāievēro pamattiesības, un uz tiem joprojām attieksies aizsardzības pasākumi un tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar ES un valstu tiesību aktiem.
Nolīgumi ar valstīm ārpus ES par atgriežamo personu uzņemšanu
Migrantus, par kuriem pieņemts atgriešanas lēmums, varēs pārvietot uz “atgriešanas centriem” tādas valsts teritorijā, kura piekrīt viņus pieņemt, pamatojoties uz ES dalībvalsts noslēgtu nolīgumu. Tas neattieksies uz nepavadītiem nepilngadīgajiem. Šādus nolīgumus varēs noslēgt tikai ar trešām valstīm, kas ievēro cilvēktiesības, starptautiskās tiesības un neizraidīšanas principu. Pirms piemērot nolīgumus, valstu iestādēm būs jāinformē Komisija un citas dalībvalstis
EP ziņotājs Maliks Azmani (Renew, Nīderlande) sacīja: “Šodien Eiropa izpilda savu solījumu. Cilvēki pamatoti sagaida, ka tie, kuriem nav tiesību atrasties ES, atgriežas savās izcelsmes valstīs. Tāpēc man ir viena skaidra prioritāte: efektīvi un reāli atgriešanas pasākumi. Pēc gandrīz 20 gadu bezdarbības Eiropai tie beidzot būs pieejami. Atgriešana ir pēdējais posms Eiropas migrācijas sistēmā, un esmu ārkārtīgi lepns, ka tas tagad ir ieviests.”
Tagad vienošanās oficiāli jāapstiprina Padomei un jāpublicē ES Oficiālajā Vēstnesī. Daži noteikumi, tostarp par atgriešanas centriem, nepilngadīgo vecuma novērtēšanu un atgriešanas ārējo dimensiju, tiks piemēroti nekavējoties. Citi noteikumi, kas paredz sagatavošanās pasākumus, būs piemērojami 12 mēnešus pēc tiesību akta stāšanās spēkā.
