- 75 % eiropiešu uzskata, ka nemierīgajā pasaulē ES ir vieta, kurā valda stabilitāte
- 74 % uzskata, ka viņu valsts no dalības ES ir ieguvusi – līdzās 2025. gada aptaujai tas ir augstākais rādītājs, kopš šis jautājums pirmo reizi tika uzdots 1983. gadā
- 68 % uzskata, ka jāaizsargājas pret globālām krīzēm un drošības riskiem
- 73 % vēlas, lai ES būtu vairāk līdzekļu globālu problēmu risināšanai
Trešdien publicētajos Eiropas Parlamenta (EP) jaunākās Eirobarometra aptaujas rezultātos redzams, ka eiropieši šajā ģeopolitiskās nenoteiktības laikā ES uzskata par drošu patvērumu. 75 % eiropiešu domā, ka nemierīgajā pasaulē ES ir vieta, kurā valda stabilitāte. Šis rādītājs salīdzinājumā ar 2025. gada oktobra/novembra apsekojumu ir pieaudzis par astoņiem procentpunktiem un ir otrs augstākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā.
69 % Latvijā aptaujāto piekrīt, ka ES ir stabilitātes vieta trauksmainā pasaulē (tikpat, cik 2025. gada apsekojumā).
Neseno globālo norišu kontekstā daudzi eiropieši uz pasaules nākotni raugās drūmi: 58 % respondentu ir noskaņoti pesimistiski (salīdzinājumā ar 38 % optimistiski noskaņoto respondentu). Šis rādītājs kopš 2025. gada rudens apsekojuma ir pieaudzis par sešiem procentpunktiem. Iedzīvotāju vispārējais noskaņojums svārstās starp nenoteiktību (44 %) un cerību (43 %). Ar šīm divām sajūtām iedzīvotāji savu pašreizējo emocionālo stāvokli raksturo visbiežāk.
Latvijas iedzīvotāji ir optimistiskāki – 52 % optimistiski raugās uz pasaules nākotni (par četriem procentpunktiem mazāk nekā 2025. gada rudenī), bet pesimistiski noskaņoti ir 38 %. Vaicāti par pašreizējo emocionālo stāvokli, 47 % to raksturo ar vārdu “cerība”, bet 40 % - ar “miers”.
Raugoties uz situāciju pasaulē, kurā alianses pastāvīgi mainās, 74 % eiropiešu uzskata, ka dalība ES ir izdevīga. Šis rādītājs nekad nav bijis tik augsts – pirmo reizi šādu līmeni tas sasniedza 2025. gada janvāra/februāra apsekojumā. ES ieguldījums miera un drošības stiprināšanā tiek uzskatīts par galveno un aizvien svarīgāko ieguvumu (tā norāda 40 % aptaujāto, par trim procentpunktiem vairāk nekā 2025. gada pavasara apsekojumā). Otrajā vietā ir labāka sadarbība starp dalībvalstīm (34 %).
72 % Latvijā aptaujāto uzskata, ka valsts no dalības ES ir ieguvusi (kritums par vienu procentpunktu, salīdzinot ar 2025. gadu). 44 % kā galveno ieguvumu minējuši mieru un drošību, bet labāku sadarbību ar citām ES valstīm, ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē un jaunas darba iespējas Latvijas cilvēkiem katru minējuši 29 % cilvēku.
“Globālās nenoteiktības laikā eiropieši aizvien vairāk Eiropas Savienību redz kā miera ostu. Nemierīgajā pasaulē šī uzticēšanās ir Eiropas lielākais kapitāls. No mums sagaida izlēmīgu rīcību, lai nodrošinātu mūsu pilsoņiem drošību, pārticību un iespējas,” sacīja EP priekšsēdētāja Roberta Metsola.
Ar ES ceļā uz lielāku ģeopolitisko neatkarību
Lai stiprinātu ES pozīciju pasaulē, iedzīvotāji uzskata, ka tai būtu jākoncentrējas uz aizsardzību un drošību (39 %) un enerģētisko neatkarību (35 %, par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2025. gada rudenī). Konkurētspēja un ekonomika tiek uzskatītas par vēl vienu prioritāru jomu, kas palīdzētu uzlabot ES pozīciju pasaulē.
Latvijā 48 % aptaujāto norādījuši, ka ES savas pozīcijas stiprināšanai būtu jākoncentrējas uz aizsardzību un drošību. Otrajā vietā ierindojas konkurētspēja, ekonomika un rūpniecība (37 %), bet trešajā – enerģētiskā neatkarība, resursi un infrastruktūra (33 %).
Ņemot vērā daudzās problēmas, iedzīvotāji vēlas, lai ES rīkotos aktīvāk. 68 % eiropiešu uzskata, ka lielāka nozīme ir jāpiešķir iedzīvotāju aizsardzībai pret globālām krīzēm un drošības riskiem. Vairākums eiropiešu vēlas, lai dalībvalstis pašreizējā situācijā būtu vienotākas (90 %), un uzskata, ka ES būtu jāveicina starptautisko tiesību ievērošana visās valstīs (arī 90 %). Turklāt 73 % respondentu vēlas, lai ES būtu vairāk līdzekļu globālu problēmu risināšanai.
Laba dzīves kvalitāte, bet bailes no dzīves līmeņa pazemināšanās
Parlamenta 2026. gada pavasara Eirobarometra aptaujā mērīts arī iedzīvotāju viedoklis par dzīves kvalitāti ES. Kopumā vērtējums ir pozitīvs: 83 % respondentu apgalvo, ka ir apmierināti ar savu dzīves kvalitāti, savukārt 17 % apgalvo, ka nav apmierināti. Tomēr šis rādītājs krītas līdz 69 % to iedzīvotāju vidū, kuriem reizēm ir grūtības samaksāt rēķinus, un līdz pat 40 % to iedzīvotāju vidū, kuri ar šādām grūtībām saskaras teju vienmēr. Par labas dzīves kvalitātes galvenajiem elementiem tiek uzskatīta fiziskā un garīgā veselība (51 %) un finansiālā situācija (49 %).
Latvijā 81 % aptaujāto ir apmierināti ar savu ikdienas dzīves kvalitāti, tomēr tā uzskata tikai 67 % to, kuriem reizēm ir grūtības apmaksāt rēķinus, un 40 % to, kuriem šādas grūtības ir lielāko daļu laika. Kā vissvarīgākos labas dzīves kvalitātes elementus cilvēki norādījuši veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību (65 %), finansiālo situāciju (65 %) un fizisko un garīgo veselību (61 %).
29 % respondentu paredz, ka viņu dzīves līmenis turpmākajos gados pazemināsies, savukārt 50 % domā, ka tas nemainīsies, un 18 % uzskata, ka tas paaugstināsies. Vislielākās bažas par dzīves līmeņa pazemināšanos ir Francijā (44 %), Portugālē (39 %), Austrijā (38 %) un Vācijā (38 %). Latvijā 35 % aptaujāto sagaida dzīves līmeņa paaugstināšanos, 47 % uzskata, ka tas nemainīsies, bet tikai 13 % domā, ka tas pazemināsies.
Inflācija – jautājums, kurā eiropieši vēlas aktīvu Eiropas Parlamenta rīcību
Atbildot uz jautājumu, kurām jomām Parlamentam būtu jāpievēršas vissteidzamāk, eiropieši visbiežāk minējuši ekonomiku. Iedzīvotāji uzskata, ka EP kā prioritārie jautājumi ir jāizvirza inflācija, cenu pieaugums un dzīves dārdzība (47 %, par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2025. gada rudenī). Šīs problēmas jau iepriekšējos apsekojumos bija uzskatītas par prioritārām, taču tagad tās kļuvušas par svarīgāko tematu, apsteidzot pārējās prioritārās jomas par 12 procentpunktiem. Otrajā vietā ir ekonomika un darbvietu radīšana (35 %, tāpat kā iepriekšējā apsekojumā) un ES aizsardzība un drošība (34 %, arī tāpat kā iepriekšējā apsekojumā).
Latvijā aptaujātie uzskata, ka EP prioritāri būtu jāpievēršas sabiedrības veselībai (45 %), ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai (45 %) un inflācijai, cenu pieaugumam un dzīves dārdzībai (44 %).
ES un tās parlaments – noturīga demokrātija
Vispārējā apmierinātība ar ES un EP 2026. gada pavasara Eirobarometra aptaujā aizvien ir stabila, un vienā jautājumā vērojama pat augšupejoša tendence. 59 % respondentu apgalvo, ka ir apmierināti ar to, kā ES darbojas demokrātija. Tas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2025. gada novembra apsekojumā, līdzvērtīgi 2022. gadā sasniegtajam augstākajam rādītājam.
Visi rezultāti ir pieejami Eirobarometra tīmekļvietnē.
Vispārīga informācija
Eiropas Parlamenta 2026. gada pavasara Eirobarometra aptauju laikposmā no 2026. gada 9. aprīļa līdz 4. maijam visās 27 ES dalībvalstīs veica pētniecības aģentūra “Verian”. Aptauja tika veikta klātienē. Dažās dalībvalstīs (Kiprā, Dānijā, Maltā, Somijā un Zviedrijā) papildus tika izmantotas videointervijas (CAVI). Kopumā tika aptaujāts 26 421 iedzīvotājs (Latvijā - 1005). ES rezultātos tika ņemts vērā katras valsts iedzīvotāju skaits.
