Pikets tiek rīkots laikā, kad likumprojekts neguva atbalstu Tautsaimniecības komisijā. Komisijai 27. maijā, izskatot likumprojektu pirmajam lasījumam, četri deputāti balsoja par, bet seši atturējās. Taču kopš Tautsaimniecības komisijas sēdes ir noticis būtisks pavērsiens – 5. jūnijā Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) un dzīvnieku aizsardzības organizācija "Dzīvnieku brīvība" parakstīja sadarbības memorandu, vienojoties par pakāpenisku atteikšanos no dējējvistu turēšanas sprostos un aicinot aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos Latvijā, nosakot pārejas periodu līdz 2032. gada 1. janvārim, ja tiek nodrošināti atbilstoši atbalsta mehānismi nozares transformācijai, vai līdz 2035. gada 1. janvārim, ja šāds atbalsts nav pieejams.
Biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere komentē: "Dējējvistu sprostu aizliegumu Latvijā aicina pieņemt gan sabiedrības vairākums, gan pati olu ražošanas nozares asociācija. Pirms izšķirošā pirmā lasījuma Saeimā cilvēki pulcēsies atbalsta akcijā, lai iestātos par dzīvnieku aizsardzību, mūsdienīgu pārtikas ražošanu un atgādinātu Saeimas deputātiem, ka sabiedrība no likumdevējiem gaida izlēmīgu rīcību, nostiprinot likumā šo jau notiekošo olu ražošanas reformu."
Piketa organizatori uzsver, ka grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas noteiktu aizliegumu dējējvistu turēšanai sprostos Latvijā, ir ievērojams sabiedrības atbalsts:
-
vairāk nekā 32 000 Latvijas iedzīvotāju ir parakstījuši iniciatīvu "Brīvību vistām", aicinot Saeimu aizliegt vistu sprostus;
-
sprostu aizliegumu atbalsta olu ražotāju nozares asociācija, kā arī visas vadošās dabas un dzīvnieku aizsardzības organizācijas Latvijā;
-
lielākie nozares uzņēmumi, kas kopā veido aptuveni 95 % olu ražošanas Latvijā, jau publiski apņēmušies atteikties no sprostiem līdz 2028.–2029. gadam.
Papildu informācija:
Sadarbības memorands par labturības un ražošanas attīstību Latvijas olu ražošanas nozarē:
https://docs.google.com/document/d/18JcQHcshtvaSditfc-3J9jYIBpEVWiKRh4twgSBl-LE/edit.
