Gluži tāpat, kā Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijas ziņojumā “Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi?”, arī PIK rekomendē SPRK pārskatīt koģenerācijas tarifa metodiku. VK ziņojumā identificēti vairāki iespējamie risinājumu virzieni, kuru praktisko ietekmei un ekonomiskos efektus SPRK vēl detalizēti vērtē, lai līdz VK noteiktajam termiņam 2028. gadā nonāktu pie pamatotiem aprēķiniem, kādi grozījumi metodikā nepieciešami, lai tie labvēlīgi ietekmētu tarifa apjomu.
Piekrītot, ka prasmīga pieejamo energoresursu tostarp iepirktās siltumenerģijas, izmantošana ir visas sabiedrības interesēs, vienlaikus jāņem vērā, ka mērķis ir maksimāli izmantot atlikumsiltumu, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas mazākas izmaksas lietotājiem un zemāku siltumenerģijas tarifu. Būtiski rast risinājumu, kas nodrošina efektīvu atlikumsiltuma izmantošanu, vienlaikus saglabājot ekonomiski pamatotas izmaksas.
SPRK ieskatā viens no praktiski izvērtējamiem risinājumiem ir pilnveidot AS “Rīgas Siltums” iepirkuma kārtību, paredzot papildu tirdzniecības sesiju gadījumos, kad netiek pilnībā izmantotas biomasas jaudas un vienlaikus sistēmā tiek plānota AS “Latvenergo” ūdenssildāmo katlu darbība. Šāda pieeja potenciāli ļautu efektīvāk izmantot biomasas resursus un mazināt nepieciešamību darbināt dārgākas jaudas.
Līdz jūnija beigām SPRK pabeigs darbu arī pie jaunas kārtības noteikšanas, atbilstoši kurai siltumapgādes operators noteiks maksimālo siltumenerģijas cenu neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā. Jaunā kārtība tiks piemērota no šī gada 1. oktobra un attieksies uz nākamo, 2026./2027. gada apkures sezonu.
