Izglītības un zinātnes ministrijas veiktais jauniešu pētījums Latvijā parāda, ka jaunieši visbiežāk izceļ praktiskas problēmas, kas ietekmē viņu ikdienu - brīvā laika pavadīšanas iespēju trūkumu, darba iespējas un izglītības kvalitāti. Piemēram, 35% jauniešu norāda, ka viņiem trūkst kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanas iespēju, kas liecina, ka jauniešu skatījums uz sabiedrības uzlabojumiem sākas ar viņu tuvāko vidi, ikdienas vajadzībām.
Līdzīgas tendences redzamas arī Eiropas līmenī. Eiropas Parlamenta Eurobarometer pētījumi rāda, ka jauniešu galvenās bažas Eiropas Savienībā ir dzīves dārdzība, drošība, vide un darba iespējas. Tas norāda, ka Latvijas jauniešu prioritātes sakrīt ar Eiropas jauniešu pieredzi, kur uzmanības centrā ir ekonomiskā stabilitāte un nākotnes drošība.
Vienlaikus tas parāda arī to, ka jauniešu vēlmes pēc pārmaiņām nav atrautas no realitātes vai balstītas ideālos. Tās lielākoties veidojas no ikdienas pieredzes izglītības vidē, darba tirgū, sociālajā vidē un redzējumā par savu nākotni. Tāpēc, runājot par to, ko jaunieši grib mainīt sabiedrībā, galvenokārt tiek runāts arī par to, kādu vidi viņi vēlas redzēt sev apkārt nākotnē.
Lai gan jauniešu līdzdalība politiskajos procesos ir salīdzinoši zemāka nekā citās vecuma grupās, piemēram, vēlēšanās viņi piedalās retāk, un ES līmenī jauniešu (18-24) vēlētāju aktivitāte parasti ir par aptuveni 10–20 procentpunktiem zemāka nekā vidējā, tas ne vienmēr nozīmē to, ka jauniešiem neinteresē politika vai valstī notiekošais. Nereti šī nevēlēšanās iesaistīties ir saistīta sajūtu, ka viņu viedoklis netiek pietiekami ņemts vērā vai ka līdzdalība aprobežojas ar formālu uzklausīšanu bez reālas ietekmes uz lēmumiem. Tāpēc ir būtiski, lai jaunieši redzētu, ka viņu iesaiste var radīt konkrētas pārmaiņas un ka dialogs ar lēmumu pieņēmējiem ir jēgpilns, nevis tikai simbolisks.
2025. gada septembrī Latvijā tika uzsākta Nacionālā jaunatnes dialoga īstenošana. Nacionālais jaunatnes dialogs pēc savas būtības ir radīts, lai veicinātu jauniešu un lēmumu pieņēmēju dialogu, lai nodrošinātu, ka arī jauniešu vajadzības tiek sadzirdētas un ņemtas vērā, lemjot par jautājumiem, kas skar viņu dzīvi.
Nacionālajā jaunatnes dialogā līdz šim iesaistījušies vairāk kā 200 jaunieši no dažādiem Latvijas reģioniem. Jaunieši piedalījušies forumos un diskusijās, tikušies ar ministriem un citiem lēmumu pieņēmējiem, aktualizējot jautājumus un izaicinājumus, ar kuriem viņi saskaras savā ikdienā. Visbiežāk jaunieši runājuši par izglītības kvalitāti, mentālo veselību, jauniešu iespējām reģionos, nodarbinātību, drošību un to vai un kā viņu viedoklis tiek sadzirdēts un ņemts vērā. Tas parāda, ka jauniešiem ir ne tikai viedoklis par sabiedrībā notiekošo, bet arī vēlme iesaistīties un meklēt risinājumus izaicinājumiem, kas skar viņus un vienaudžus.
Tiekoties ar ministriem jaunieši aktualizēja būtiskus jautājumus, kas tieši ietekmē viņu ikdienu un nākotni. Ar satiksmes ministru Ati Švinku tika runāts par sabiedriskā transporta pieejamību reģionos, ceļu drošību, infrastruktūras kvalitāti un Rail Baltica attīstību. Savukārt sarunā ar ārlietu ministri Baibu Braži uzmanība tika pievērsta Latvijas drošības situācijai, karam Ukrainā, starptautiskajai sadarbībai, dezinformācijai un jauniešu interesei par diplomātijas darbu un politiskajiem procesiem.
Tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi un Valsts izglītības attīstības aģentūras vadītāju Intu Ozolu, jaunieši diskutēja par izglītības sistēmas attīstību, mācību procesa organizāciju, vērtēšanas pieeju un eksāmeniem, uzsverot nepieciešamību pēc tādas izglītības, kas attīsta dzīvē noderīgas prasmes, kritisko domāšanu un sadarbību, nevis tikai fokusējas uz atzīmēm.
Šie ir tikai daži piemēri no jauniešu tikšanās reizēm - kopskaitā jaunieši ir aizvadījuši 12 tikšanās ar ministriem un valsts pārvaldes pārstāvjiem, paužot savu viedokli, informējot lēmumu pieņēmējus par to, kas ir svarīgs viņiem un kādas pārmaiņas veicamas, lai viņu ikdienas dzīve šobrīd un nākotnē uzlabotos.
Nacionālā jaunatnes dialoga pieredze parāda, ka Latvijas jauniešu intereses, vērtības un idejas ir cieši saistītas ar reālo dzīvi, nevis tikai teorētiskiem apsvērumiem. Tās veidojas, balstoties uz ikdienas pieredzi skolā, sociālajā vidē, darba tirgū un viņu skatījumā uz savu nākotni. Jaunieši bieži aktualizē jautājumus, kas viņus tieši ietekmē ikdienā, vienlaikus piedāvājot arī konkrētas idejas un iespējamos risinājumus. Tas parāda, ka jauniešiem ir svarīgi ne tikai tikt sadzirdētiem, bet arī iesaistīties sarunās par to, kā uzlabot vidi sev apkārt un pašiem arī līdzdarboties piedāvāto risinājumu īstenošanā.
Vienlaikus jauniešiem ir būtiski, ka pastāv pieejami, saprotami un jēgpilni mehānismi, kuros viņi var paust savu viedokli, diskutēt par sev aktuāliem jautājumiem un rosināt idejas, vienlaikus nodrošinot atgriezenisko saiti par sniegtajiem priekšlikumiem. Tādas iniciatīvas kā Nacionālais jaunatnes dialogs jauniešiem dod iespēju ne tikai izteikt savu viedokli, bet arī satikt citus jauniešus, sadzirdēt dažādas pieredzes un veidot dialogu ar lēmumu pieņēmējiem. Tas ir nozīmīgi, jo jaunieši daudz biežāk iesaistās procesos, kuros viņi redz iespēju reāli tikt sadzirdētiem un ietekmēt sev svarīgus jautājumus.
