Nav plaši zināms fakts, ka netālu no Lielajiem kapiem, Kazarmu ielas 6. nama 5. dzīvoklī, Vilhelms Purvītis dzīvoja no 1941. gada rudens līdz 1944. gada rudenim. Dažas dienas pirms padomju armijas atkārtotas ienākšanas Rīgā gleznotājs nolēma doties bēgļu gaitās un savas atlikušās gleznas nosūtīt uz Vāciju.
Nozīmīga Vilhelma Purvīša aktīvās dzīves daļa bija saistīta ar Rīgas pilsētas mākslas muzeju, kura direktora amatā viņš strādāja vairāk nekā 20 gadus. Par muzeja direktoru V. Purvītis kļuva sarežģītajā 1919. gadā. Viņš būtiski ietekmēja muzeja attīstību, pārvēršot to no samērā šaurai pilsoniskai videi domātas kultūras iestādes par vērienīgu un nozīmīgu kultūras institūciju neatkarīgās Latvijas valsts un Rīgas kultūrvidē. V. Purvītis muzeja direktora amatu zaudēja 1940. gada 1. jūlijā, sākoties padomju okupācijai. Nacistiskās okupācijas laikā muzejs atkal nonāca pilsētas pārziņā, un V. Purvītis tika atkārtoti iecelts par tā direktoru, amatā paliekot līdz savai aizbraukšanai uz Vāciju 1944. gada rudenī.
Piemiņas plāksnes autore ir stikla māksliniece Anda Munkevica.
Piemiņas plāksnes atklāšana ir cieņas apliecinājums Vilhelmam Purvītim ne tikai kā izcilam gleznotājam un latviešu ainavas skolas pamatlicējam, bet arī kā nozīmīgai personībai Latvijas muzeju un kultūras vēsturē.
