Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Ernst & Young Baltic” veiktajai zemo emisijas zonu izpētei līdz šim iztērēti 253 616 eiro un rezervēti vēl 155 000 (kopā gandrīz 410 000 eiro) par starptautiskā ekspertīzē balstītu pētījumu, kurā iesaistīti speciālisti no Beļģijas, Polijas, Norvēģijas un Lietuvas.1 Tā noraidīšana bez pārbaudāmas alternatīvas analīzes ir nesavienojama ar atbildīgas publisko finanšu pārvaldības principiem.
Vienlaikus ZEZ ieviešana nav izvēles jautājums, bet juridiska nepieciešamība. Rīga šobrīd neatbilst ES Direktīvas 2024/2881 gaisa kvalitātes normām, kurām atbilstība jānodrošina līdz 2030. gadam.2 Eiropas Komisija par šādiem pārkāpumiem jau ir vērsusies Tiesā pret Franciju, Vāciju un citām dalībvalstīm. Līdzīgi, Eiropas Komisija Latvijai jau iepriekš ir norādījusi, ka gaisa kvalitātes normu neievērošana var izraisīt pārkāpuma procedūras un tiesvedību ES Tiesā, un pret Latviju jau iepriekš ir tikusi ierosināta pārkāpuma procedūra par ES tiesību aktu neizpildi.3
Bergholca apgalvojums, ka projekts paredzēts “galvenokārt pilsētas budžeta palielināšanai”, ir nepamatots un maldinošs. Sastrēgumu nodevas ir plaši atzīts un empīriski pārbaudīts instruments satiksmes intensitātes un gaisa piesārņojuma samazināšanai. Londonā pēc šāda instrumenta ieviešanas kaitīgo slāpekļa oksīdu emisijas samazinājās par 26%, cieto daļiņu emisijas, par 19%.4 Apgalvojums, ka “daudzviet pasaulē šādas zonas nav devušas cerētos rezultātus”, tiek izteikts bez neviena konkrēta piemēra un ir pretrunā ar pieejamo starptautisko pieredzi.
Kā alternatīvu Bergholcs min Ziemeļu šķērsojumu un apvedceļa izbūvi. Biedrība uzsver, ka šie ir daudzgadu infrastruktūras projekti, kuru realizācija prasītu gadus, miljardus eiro un kuri tāpat nerisinās gaisa piesārņojuma problēmu pilsētas centrā, kur pārsniegumi tiek reģistrēti jau šobrīd.
Biedrība “Pilsēta cilvēkiem” aicina Rīgas domi nekavējoties atsākt ZEZ projekta virzību, balstoties uz jau veiktās izpētes rezultātiem un nodrošināt skaidru publisku pārskatu par to, kādā veidā pilsēta plāno izpildīt ES gaisa kvalitātes prasības līdz 2030. gadam.
1 Zemo emisiju zonas projekts Rīgā. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.
2 Rīgas dome apstiprina gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2026.–2030. gadam. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.
3 European Commission might take legal action against Latvia over air pollution – ministry. The Baltic Times.
4 Visa Londona kļuvusi par auto zemu izmešu zonu. Latvijas Sabiedriskais medijs.
