Katru mēnesi Latvija kopā ar Eiropas sabiedrotajiem sasauc ANO DP sanāksmes par Ukrainu, pastāvīgi aktualizē jautājumus par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem pret Ukrainas tautu un civilo infrastruktūru, nelikumīgi deportētajiem Ukrainas bērniem un humāno palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem. Latvija izmanto ANO DP valsts statusu un kontaktus, lai ANO DP darbā aizstāvētu mūsu vērtības un principus un pārstāvētu reģiona drošības intereses, t.sk. diskusijās par konfliktiem citos reģionos – Āfrikā, Tuvajos Austrumos u.c. Latvija atspēko Krievijas dezinformāciju un melus arī citos ANO formātos.
Pēc savas iniciatīvas Latvija ir organizējusi virkni tematisko pasākumu – brīfingus citām ievēlētajām ANO DP valstīm par humanitāro situāciju Ukrainā, ES-ANO partnerību starptautiskās drošības jautājumos, jaunajām tehnoloģijām.
Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes: “Pēc pamatīga komandas sagatavošanās un 2. janvāra svinīgās Latvijas karoga pacelšanas ceremonijas, mūsu darbs ANO Drošības padomē sākās dinamiski. Jau 5. janvārī notika pirmā ārkārtas sanāksme par Venecuēlu. Savukārt 12. janvārī kopā ar Eiropas sabiedrotajiem un Ukrainu sasaucām ārkārtas sanāksmi par Krievijas masveida gaisa triecieniem, tostarp ar ballistisko raķeti “Oreshnik.”
Pieliekam visas pūles, lai Krievijas karu Ukrainā noturētu augstu ANO DP darbakārtībā, neskatoties uz drošības situācijas eskalāciju Tuvo Austrumu un Līča valstu reģionā. Izmantojam katru iespēju, lai nepieļautu Krievijas agresijas pret Ukrainu normalizēšanu un izgaismotu Krievijas ciešo militāro un tehnoloģisko sadarbību ar Irānu. Svarīgi turpināt skaidrot starptautiskajai sabiedrībai Krievijas imperiālistiskos, koloniālos mērķus un globālās sekas, t.sk. drošības, enerģētikas un pārtikas krīzi, kā arī manipulēšanu ar citu valstu - Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas - pilsoņiem un viņu instrumentalizēšanu, piespiežot doties uz frontes līnijām nogalināt ukraiņus.
Taisnīgu un ilgtspējīgu mieru var panākt tikai ar spiedienu uz Krieviju un tās saukšanu pie atbildības. Mūsos – valstī, kuru vairāk nekā 50 gadus PSRS bija okupējusi, ieklausās. Šodien visi redzam PSRS līderu pastrādāto agresijas noziegumu nesodāmības sekas – tie “iedvesmojuši” jauniem kara noziegumiem. Latvijas drošības stiprināšana, tostarp atbalstot Ukrainu un aizstāvot starptautiskās tiesības, ir galvenais Latvijas mērķis ANO DP. Tas ir mūsu ikdienas darbs – atspēkot Krievijas propagandu un melus, veicināt izpratni pasaules valstīs par mums prioritārajiem jautājumiem un ietekmēt lēmumu pieņemšanu ANO DP. Gandarījums, ka visas ANO DP valstis, izņemot agresoru, aicina uz karadarbības pārtraukšanu un iesaisti miera sarunās un nosoda civiliedzīvotāju upurus.”
Apritot 4 gadiem, kopš Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā, līdzās 24. februāra ANO DP sanāksmei par Ukrainu notika ANO Ģenerālās asamblejas (ĢA) sesija par Ukrainu: “Kopā ar sabiedrotajiem un Ukrainas kolēģiem veicām aktīvu lobija kampaņu, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku atbalstu Ukrainas ĢA rezolūcijai. To pieņēma ar 107 valstu atbalstu (par 14 balsīm vairāk nekā pērn). ANO ĢA balsojums ir svarīgs starptautiskās sabiedrības signāls, atbalstot miera centienus un palielinot spiedienu uz agresoru, kas mēģina pie “sarunu galda” panākt to, ko nespēj kaujaslaukā,” uzsver S. Deslandes.
“Karadarbība Tuvajos Austrumos nav tikai reģionāla krīze. Mēs jau jūtam negatīvo ietekmi globālā mērogā, tostarp Irānas īstenotās Hormuza šauruma blokādes dēļ. Situācija tieši ietekmē gan Latvijas, gan Eiropas drošības un ekonomiskās intereses, tirdzniecību un enerģētisko drošību – traucētas piegādes ķēdes, strauji pieaugušas globālās enerģijas cenas un pārtikas pieejamības riski. Irānas rīcība, bloķējot Hormuza šaurumu, ir kategoriski nepieņemama, un rada bīstamu precedentu, ko nedrīkst pieļaut vai normalizēt,” norāda vēstniece.
Ārkārtas sanāksmē 28. februārī Latvija nosodīja Irānas nepamatotos triecienus pret reģiona valstīm un ilgstoši destabilizējošo rīcību – Irāna desmitgadēm atbalstījusi, apbruņojusi, finansējusi un apmācījusi teroristu grupējumus (“Hamās”, “Hezbollah”, hutiešus) un sniegusi atbalstu Krievijas karam Ukrainā, sistemātiski pārkāpusi starptautiskās saistības, tostarp ar savu kodolprogrammu, plaši iesaistījusies sankciju apiešanā. Kopā ar 135 valstīm atbalstījām Bahreinas virzīto un 11. martā ANO DP pieņemto rezolūciju (13 balsis PAR, Krievija un Ķīna atturējās). Paralēli Bahreinai arī Krievija virzīja rezolūciju, aicinot visas puses pārtraukt militārās darbības Tuvajos Austrumos un ievērot starptautiskās tiesības. “ANO DP 11. martā noraidīja Krievijas rezolūciju. Atbalstīt to būtu augstākajā mērā ciniski. Krievija – ANO DP pastāvīgā locekle – pati uzbrūk civiliedzīvotājiem un jau vairāk nekā četrus gadus diendienā pārkāpj starptautiskās tiesības. Turklāt Irāna šobrīd uzbrūk kaimiņvalstīm ar tiem pašiem ieročiem, ko iepriekš piegādājusi Krievijai. Latvija balsoja PRET šīs rezolūcijas pieņemšanu,” S. Pavļuta-Deslandes.
“Latvija aktīvi iesaistās visos darba formātos par situāciju Tuvo Austrumu reģionā, kur pašlaik bez Irānas ir daudz “karsto punktu” – Libāna, Jemena, joprojām trauslais miers Sīrijā, Rietumkrasts, panāktais pamiers Gazā un miera plāns, kuru tagad svarīgi ieviest. Drošības situācija visā reģionā ir sakaitēta, un jebkurš saasinājums var strauji izvērsties daudz plašākā mērogā, ko jau redzam.
Kopumā vairāk nekā puse no ANO DP darbakārtības jautājumiem ir saistīti ar Āfriku, kur ir ilgstoši konflikti, kritiska humānā situācija, plaši izplatīta vardarbība pret sievietēm un bērniem. Tik daudz paralēlu un saistītu konfliktu pasaulē, cik ir tagad, nav bijis nekad, un, diemžēl, tieši civiliedzīvotāji ir lielākie upuri,” uzsver S. Deslandes.
Latvijas prioritārās jomas darbam ANO DP (https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/latvija-1-janvari-sak-darbu-ano-drosibas-padome-galvenie-merki-latvijas-drosibas-stiprinasana-tostarp-atbalstot-ukrainu): (1) aizsargāt noteikumos balstītu starptautisko kārtību atbilstoši ANO Statūtiem, tostarp, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā; izgaismot Krievijas kara noziegumus, atspēkot agresora dezinformāciju un panākt atbildību par pastrādātajiem noziegumiem; (2) veicināt dzimumu līdztiesību, iestāties par seksuālas vardarbības novēršanu bruņotos konfliktos, īstenot “Sievietes, miers un drošība” dienaskārtību; (3) rast risinājumus jaunajiem drošības izaicinājumiem (hibrīddraudi, kiberuzbrukumi, ar MI saistīti drošības riski, dezinformācija u.c.). Latvija iestājas par ANO DP darba pilnveidošanu.
Latvijas 100 dienas ANO DP – skaitļos un faktos
Katru mēnesi ANO DP ir prezidējošā valsts, kas vada visas ANO DP sanāksmes un virza sev prioritārus jautājumus. Latvija būs prezidējošā valsts šī gada novembrī. Aprīlī – Bahreina.
Pirmajās 100 dienās ANO DP notikušas vairāk nekā 40 formālas sanāksmes, vairāk nekā 20 konsultācijas [neformālas, slēgtas sanāksmes starp ANO DP valstīm] un 4 Arria formāta sanāksmes [organizē viena vai vairākas ANO DP valstis, lai uzklausītu ārējos ekspertus, NVO, aculieciniekus u.tml.]
JANVĀRIS (Somālijas prezidentūra)
- 16 ANO DP sanāksmes, tostarp ārkārtas sanāksmes par Venecuēlu un Ukrainu
- 6 konsultācijas (t.sk., par Centrālāziju, Kosovu, situāciju Gazā un Rietumkrastā, Dienvidsudānu, sanāksmes par ANO misijām, kur ir arī Latvijas spēki u.tml.)
- 2 Arria formāta sanāksmes. Viena no tām – Somālijas organizēta par pieeju ilgtspējīgam mieram. Otra – Pakistānas organizēta par starptautisko līgumu ievērošanas nozīmi, kurā Latvija atgādināja par Krievijas rīcību Ukrainā, daudzkārt pārkāpjot starptautiskās saistības.
Darba kārtībā dominēja situācija Tuvajos Austrumos, t.sk. Somālija par to organizēja atklātas debates. Fokusā bija arī Kipra, Haiti, Sudāna un Dienvidsudāna, Centrālāzija un Kolumbija.
FEBRUĀRIS (Apvienotās Karalistes prezidentūra)
- 12 ANO DP sanāksmes, tostarp ārkārtas sanāksmes par Irānu un Ukrainu. 24. februārī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās ANO DP ārkārtas sanāksmē par Ukrainu.
- Latvija kopā ar ANO Atbruņošanās jautājumu institūtu (UNIDIR) organizēja brīfingu 10 ANO DP ievēlētajām valstīm par jauno tehnoloģiju radītajiem draudiem un iespējām.
- 7 konsultācijas.
- 2 Arria formāta sanāksmes. Vienu no tām organizēja Krievija, mēģinot izplatīt dezinformāciju par Ukrainu. Latvija un pārējās ANO DP Eiropas valstis to atspēkoja. Otra sanāksme veltīta Red Hand Day jeb kampaņai pret bērnu iesaisti bruņotos konfliktos, kur Latvija uzsvēra bērnu aizsardzību, tostarp Krievijas īstenoto Ukrainas bērnu nelikumīgo deportāciju.
Papildu darbam DP Latvija organizēja ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) brīfingu 10 ievēlētajām ANO DP valstīm par humanitāro krīzi Ukrainā pēc Krievijas masveida uzbrukumiem enerģētikas sektoram.
Ukraina bija viens no centrālajiem mēneša jautājumiem ANO DP. Regulārais Tuvo Austrumu mēneša brīfings bija par Palestīnas jautājumu, diskusijas notika arī par Jemenu un Sīriju. Sanāksmes par Āfriku veltītas Centrālāfrikas Republikai, Lībijai, Sudānai un Dienvidsudānai. ANO DP pagarināja ANO biroja Rietumāfrikā un Sahelā (UNOWAS) mandātu. Eiropas valstīm, tostarp Latvijai mandātā izdevās saglabāt stingru valodu saistībā ar “Sievietes, miers un drošība” dienaskārtību, klimatu un ilgtspējīga attīstību.
Apvienotās Karalistes tematiskās prioritātes bija saistītas arī ar Latvijas prioritātēm, tostarp terorisma draudiem. Latvija aicināja pievērst uzmanību jauniešu un bērnu rekrutēšanai un radikalizācijas novēršanai, izmantojot modernās tehnoloģijas. Brīfingā par ANO policiju miera uzturēšanā Latvija uzsvēra tehnoloģiju lomu, dezinformācijas apkarošanu un sieviešu pilnvērtīgu līdzdalību drošības struktūrās.
- 15 ANO DP sanāksmes
- 8 konsultācijas
- Brīfings par Ukrainu (23. martā), ko sasauca pēc Latvijas un sabiedroto valstu atbalsta. To vadīja ASV valsts sekretāra vietnieks Kristofers Landau.
- Paralēli DP darbam Latvija kopā ar Panamu organizēja ANO Augstā Cilvēktiesību komisāra (OHCHR) Ukrainas biroja brīfingu 10 ievēlētajām ANO DP valstīm, t.sk. par cilvēktiesību situāciju Krievijas okupētajās teritorijās un zemisko izturēšanos pret kara gūstekņiem un civiliedzīvotājiem.
- Kontekstā ar Latvijas prioritātēm ANO DP, jāmin ANO Sieviešu statusa komisijas 70. sesijā Latviju pārstāvēja Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.
ANO DP darba kārtībā dominēja Tuvie Austrumi – situācija Sīrijā, Libānā, Gazā un Rietumkrastā, kā arī Irāna un tās uzbrukumi reģionālajām valstīm. Fokusā arī konflikti Āfrikā un Āzijā (Kongo Demokrātiskā Republika, Sudāna, Mjanma un Afganistāna).
ASV rīkoja divus nozīmīgus tematiskos pasākumus par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu: 1) par bērniem, tehnoloģijām un izglītību konfliktos, ko vadīja ASV pirmā lēdija Melānija Trampa; 2) par enerģētiku, kritiski svarīgiem minerāliem un drošību, ko vadīja ASV enerģētikas sekretārs Kriss Raits.
APRĪLIS (Bahreinas prezidentūra)
- Trijās aprīlī (līdz šim) notikušajās ANO DP sanāksmēs fokusā bija centieni deeskalēt situāciju Tuvajos Austrumos, īpaši saistībā ar Hormuzas šauruma blokādi: 2. aprīlī notika sanāksmes ar Arābu valstu līgu (https://www2.mfa.gov.lv/en/newyork/news/73386-statement-for-the-unsc-emergency-open-briefing-on-lebanon-by-latvia) (League of Arab States) par situāciju Libānā un Līča Sadarbības padomi (https://www2.mfa.gov.lv/en/newyork/news/73392-statement-by-latvia-at-the-high-level-briefing-of-the-security-council-on-the-cooperation-between-the-united-nations-and-regional-and-sub-regional-organizations-in-maintaining-international-peace-and-security-the-gulf-cooperation-council) (Gulf Cooperaton Council, GCC). 7. aprīļa ANO DP sanāksmē (https://www2.mfa.gov.lv/en/newyork/news/752-visas-vestniecibas/un-new-york/73397-statement-by-mr-olegs-ilgis-charge-d-affaires-of-latvia-to-the-united-nations-at-un-security-council-meeting-adoption-on-resolution-submitted-by-the-kingdom-of-bahrain) Krievija un Ķīna uzlika veto rezolūcijai par situāciju Hormuza šaurumā. Latvija kopā ar vēl 10 ANO DP valstīm balsoja PAR rezolūciju (komentārs latviski - https://www2.mfa.gov.lv/newyork/aktualitates/73398-latvijas-komentars-par-krievijas-un-kinas-veto-rezolucijai-par-situaciju-hormuza-sauruma).
- 8. aprīlī Latvija, Kolumbija un Panama kā ANO DP ekspertu grupas klimata, miers un drošības jautājumos līdzpriekšsēdētāji organizēja sanāksmi par situāciju Dienvidsudānā. Fokusā – plūdu ietekme uz humanitāro situāciju un stabilitāti valstī.
- Paralēli DP darbam, 9. aprīlī Latvija sadarbībā ar ANO Augstā Cilvēktiesību komisāra biroju (OHCHR) organizēja brīfingu 10 ievēlētajām ANO DP valstīm par cilvēktiesību situāciju Dienvidsudānā, gatavojoties sarunām par ANO misijas Dienvidsudānā (UNMISS) mandāta pagarināšanu aprīļa beigās.
FAKTI PAR LATVIJAS DALĪBU ANO DROŠĪBAS PADOMĒ
- 2026. gadā Latvija ANO DP ir kopā ar piecām pastāvīgajām dalībvalstīm (vēsturiskās kodolvalstis) – ASV, Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju un Krieviju, un 9 vēlētajām dalībvalstīm: Dāniju, Grieķiju, Panamu, Kolumbiju, Bahreinu, Pakistānu, Libēriju, Somāliju un Kongo Demokrātisko Republiku.
- ANO DP darba kārtībā ir vairāk nekā 60 dažādu jautājumu – saistībā ar konfliktiem un karadarbību, valstīm vai reģioniem; par tādām tēmām kā sankcijas, starptautiskie draudi, ieroču neizplatīšana, humānā palīdzība, migrācija, klimata drošība, resursu pārvaldība, ilgtspējīga attīstība u.c.
- Latvijas dalība ANO DP bija viens no Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem. Latvija kandidatūru ANO DP izvirzīja 2011. gadā.
- Prezidentūru secība 2026. gadā: maijs – Ķīna; jūnijs – Kolumbija; jūlijs – Kongo Demokrātiskā Republika; augusts – Dānija; septembris – Francija; oktobris – Grieķija; novembris - Latvija; decembris – Libērija. Prezidentūru pārņem alfabēta secībā.
- Latviju pirmo reizi vēsturē ievēlēja ANO DP 2025. gada 3. jūnijā ar plašu ANO dalībvalstu atbalstu. Ievēlēšanai bija nepieciešams iegūt 2/3 ANO valstu atbalstu jeb 129 no 193 balsīm. Par Latviju nobalsoja 178 no 188 valstīm, kas piedalījās balsošanā (10 valstis atturējās).
- Latvija darbu ANO DP sāka 2026. gada 1. janvārī un noslēgs 2027. gada 31. decembrī.
UZZIŅAI
- Monthly Newsletter | Security Council - https://main.un.org/securitycouncil/en/content/monthly-newsletter
- https://main.un.org/securitycouncil/sites/default/files/2026/UN-Security-Council-Monthly%20Newsletter-March-2026.pdf
