Lai gan Latvija ir starp trim valstīm ar visaptverošāko vakcinācijas kalendāru, joprojām nepieciešams turpināt mērķtiecīgu darbu vakcinācijas aptveres uzlabošanai. To apliecina arī jaunākais masalu uzliesmojums Latvijā. Nepietiekama vakcinācijas aptvere ir tieši saistīta ar infekcijas slimību uzliesmojumu risku, un nevakcinēto bērnu skaita pieaugums apdraud gan pašu bērnu veselību, gan sabiedrību kopumā.
Masalas ir vakcīnnovēršama infekcija. Lai gan bērniem Latvijā ir nodrošinātas valsts apmaksātas vakcinācijas iespējas, aptuveni 14 000 jeb 4% bērnu vecumā no 1 līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. Šobrīd vakcinācija tiek nodrošināta divās devās – pirmā 12–15 mēnešu vecumā un revakcinācija 7 gadu vecumā. Vakcinācijas iespēja ir paredzēta arī kontaktpersonām un jauniešiem līdz 26 gadu vecumam. Pēdējie masalu uzliesmojumi Latvijā reģistrēti 2014. gadā (36 gadījumi) un 2018. gadā (25 gadījumi). Laika posmā no 2021. līdz 2025. gadam reģistrēti tikai divi masalu gadījumi, un Latvija kopš 2018.gada nebija piedzīvojusi uzliesmojumus, ar ko saskārās vairākas citas Eiropas Savienības valstis.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informēja, ka uzliesmojuma laikā līdz šim kopumā saslimuši 26 bērni, no kuriem neviens nebija vakcinēts, kā arī 10 pieaugušie. Masalu izplatīšanās risks nevakcinēto vidū joprojām saglabājas augsts. Sabiedrības aizsardzībai nepieciešams sasniegt vismaz 95% bērnu vakcinācijas aptveri, jo tikai šādā līmenī masalu vīruss vairs nespēj izplatīties. Tomēr dati liecina, ka 95% aptvere pašlaik tiek sasniegta tikai 18,9% ģimenes ārstu praksēs. Revakcināciju saņēmuši 82,2% bērnu, liecina dati.
Ņemot vērā saasināto situāciju, nolemts rast nepieciešamo finansējumu esošā budžeta ietvaros, lai jau šogad bērnu vakcinācijas kalendārā varētu nodrošināt agrāku aizsardzību pret masalām, izmantojot kombinēto MMR poti, kas pasargā ne tikai pret masalām, bet arī pret masaliņām un epidēmisko parotītu, vakcīnas devas ievadi pārceļot no 7 uz 4 gadu vecumu.
Lai uzlabotu vakcinācijas aptveri, tiks pastiprināta sadarbība ar ģimenes ārstiem, īpaši tajās praksēs, kur novērojams zemāks vakcinācijas līmenis, lai saprastu to iemeslus. Jau iepriekš pilnveidota vakcinācijas atteikuma veidlapa, lai vecāki saņemtu pilnīgu informāciju par iespējamiem veselības riskiem bērnam, ko izraisa atteikšanās no vakcīnas.
