Tas uzsvērts Latvijas nacionālajā pozīcijā, kas otrdien, 24. februārī, tika apstiprināta valdībā, skatot informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes (COMPET) 2026. gada 26. februāra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem. Nacionālo pozīciju COMPET paudīs Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Ir būtiski par ES kopīgo prioritāti noteikt deregulāciju jeb noteikumu, ierobežojumu un uzraudzības prasību samazināšanu vai atcelšanu, tāpat visām valstīm konsekventi piemērot proporcionalitātes principu un savstarpēji saskaņotas administratīvās procedūras. Ir jāizstrādā praktiski risinājumi pakalpojumu un teritoriālo piegāžu ierobežojumu jomā, lai sekmētu vienotā tirgus integrāciju un uzņēmējdarbības konkurētspēju visā ES.
26. februāra COMPET sanāksmē plānots pārspriest arī regulu par Eiropas konkurētspējas fonda (EKF) izveidi. Latvija atbalsta EKF izveidi kā vienotu instrumentu, kas stiprina Eiropas ekonomikas noturību un konkurētspēju, īpaši atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus. Fonds ir nozīmīgs, lai mazinātu atšķirības un stratēģisko atkarību starp dalībvalstīm, un stiprinātu tādas drošībai būtiskas nozares kā lauksaimniecība un pārtikas ražošana. Latvija uzsver, ka lielajiem investīciju projektiem jāiesaista MVU piegādes ķēdēs, bet finansējumam jābūt līdzsvaroti sadalītam starp reģioniem. Vienlaikus fondam jānodrošina elastīgs atbalsts, kas piesaista arī privāto kapitālu, palīdzot uzņēmumiem attīstīt idejas līdz tirgum bez ilgtermiņa atkarības no valsts finansējuma.
Attiecībā uz jauno ES patērētāju programmu Latvijai svarīgi ir panākt esošo tiesību aktu patērētāju tiesību aizsardzības jomā efektīvāku ieviešanu. Jaunu priekšlikumu publicēšana, tajā skaitā ES tiesību aktu grozīšana, ir atbalstāma tikai pēc ietekmes novērtējuma veikšanas.
Vienotajā tirgū steidzami jānovērš praktiskie šķēršļi pakalpojumu jomā, atšķirīgais nacionālais regulējums un teritoriālie piegādes ierobežojumi, kas kavē uzņēmumu pārrobežu darbību. Latvija atbalsta konsekventu ES noteikumu īstenošanu, kā arī administratīvā sloga mazināšanu un procedūru digitalizāciju, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī jaunuzņēmumiem. Tāpat svarīga ir vienotu standartu un prasību ieviešana precēm.
Latvija uzskata, ka ārkārtas plāni rūpniecības noturībai nodrošina pamatu ES rūpniecības konkurētspējai un stratēģiskajai autonomijai, taču to efektivitāte ir atkarīga no konkurētspējīgas enerģijas, stabila regulējuma un godīgas konkurences principu saglabāšanas. Ir vajadzīgs stiprināt otrreizējo izejvielu apriti, modernizēt ražošanu un veicināt ilgtspējīgas tehnoloģijas tērauda un metālu nozarē, kā arī samazināt enerģijas un izejvielu izmaksas ķīmijas nozarē. Tāpat Latvija atbalsta Eiropas autobūves nozares rīcības plānu un Automobiļu paketi, īpašu uzsvaru liekot uz bezemisiju transportlīdzekļu pieprasījuma veicināšanu, akumulatoru vērtības ķēdes stiprināšanu un pārrobežu testēšanas infrastruktūras attīstību.
