Kamēr satiksme ir lēna, to vēl var paciest. Taču aina krasi mainās, nonākot uz Salu tilta. “Nocietušies” autovadītāji sāk braukt krietni virs atļautā ātruma, mētājas starp joslām un aizmirst, ka joprojām ir ziema – slidens ceļš, krēsla, dubļi, kas dažu sekunžu laikā aizsedz vējstiklu. Pietiek ar mirkli, lai notiktu sadursme un sāktos kārtējais sastrēgums.
Vai vienmēr vainīgs ir vadītājs?
Ir viegli teikt – vadītājs netika galā ar situāciju, varēja braukt lēnāk un uzmanīgāk. Tomēr būsim godīgi: pie avārijām vainojama ne tikai autovadītāju rīcība, bet arī ceļu uzturētāju un plānotāju neizdarība, kā arī uzraudzības trūkums.
Latvija nevar atļauties katrā kilometrā izvietot policijas ekipāžu, kas vienlaikus uzraudzītu satiksmi un fiksētu ceļa bojājumus – bedres, nenotīrītu sniegu vai citus apdraudējumus. Taču tas nenozīmē, ka satiksmei jākļūst par vidi, kur jāvalda “džungļu likumiem”. Tur, kur nepietiek cilvēkresursu, talkā var nākt tehnoloģijas.
Kā viedās tehnoloģijas jau palīdz satiksmē?
- Mazāk neapdrošinātu un tehniskā kārtībā neesošu auto
Vēl pirms dažiem gadiem Garantijas fondam ik gadu bija jāatlīdzina zaudējumi par aptuveni 1000 negadījumiem, ko izraisīja neapdrošināti transportlīdzekļi – 1,7-1,8 miljonu eiro apmērā. Pateicoties tehnoloģijām, kas tiešsaistē pārbauda ātruma ievērošanu, tehnisko apskati un OCTA esamību, neapdrošinātu auto īpatsvars ir samazinājies līdz vēsturiski zemākajam līmenim – 0,64 %. Tas ļāva Garantijas fondā saglabāt ap 500 tūkstošiem eiro, tādējādi nodrošināt konkurētspējīgākas OCTA cenas.
- Ātrāk atbrīvota negadījuma vieta
Nelielu ceļu satiksmes negadījumu bez cietušajiem var noformēt bez policijas, izmantojot Saskaņoto paziņojumu. Elektroniski to var izdarīt LTAB OCTA lietotnē, un kopš pagājušā gada beigām to var izdarīt arī ar – WhatsApp lietotnē. Lietotāji šo risinājumu raksturo kā “ērtu, ātru un saprotamu”.
Lai gan šobrīd tikai 23 % vadītāju izmanto elektronisko noformēšanu, pozitīvā pieredze liecina – cilvēki vēlas šo iespēju arī turpmāk. Tas mazina stresu pēc negadījuma un ļauj daudz ātrāk atbrīvot brauktuvi, negaidot policijas ierašanos.
Vai pienācis laiks viedajām tehnoloģijām uzticēt arī ceļu stāvokļa uzraudzību?
Savlaicīgi pamanītas izmaiņas ceļu stāvoklī un informācijas nodošana atbildīgajiem dienestiem tiešsaistē ļautu ne tikai operatīvi sakārtot brauktuvi, bet arī novērst negadījumus, tostarp ar cietušajiem.
Eiropas Savienības valstīs jau ir vairāki piemēri, kur mākslīgais intelekts nepārtraukti uzrauga satiksmi – fiksē ātruma pārkāpumus, telefona lietošanu pie stūres, drošības jostas lietošanu un pat vadītāja nogurumu. Somijā un Zviedrijā viedās sistēmas aizsargā gājējus un velosipēdistus, pielāgojot luksoforu darbību reālajai situācijai. Tās spēj paredzēt bīstamas situācijas un novērst sadursmes vēl pirms tās notiek.
Kanādā un ASV mākslīgais intelekts kļūst par krustojumu “smadzenēm” dinamiski pielāgojot luksoforu darbību, atbilstoši situācijas bīstamībai, bet Japānā ar tā palīdzību prognozē un veiksmīgi novērš sastrēgumus.
Ko varam darīt Latvijā?
Kamēr citur viedās tehnoloģijas jau pierāda savu efektivitāti, Latvijā joprojām pārlieku paļaujamies uz ierobežotiem cilvēkresursiem. Tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas, un Latvijas IT speciālisti vairākkārt apliecinājuši gatavību iesaistīties šādos nozīmīgos valsts un pašvaldību projektos. Turklāt mums ir labs tehnoloģiskais pamats – ātrs un stabils internets, pieejamas mākoņskaitļošanas jaudas.
Arī apdrošinātāji jau aktīvi izmanto mākslīgo intelektu, analizējot apdrošināšanas gadījumu datus un izstrādājot precīzākus riska novērtēšanas modeļus. Tā kā OCTA cenu veidošanā vairs netiek izmantota Bonus–Malus sistēma, arvien lielāku nozīmi iegūst telemātikas dati un individuāla vadītāja uzvedības analīze. Tas ļaus apzinīgiem autovadītājiem maksāt mazāk, bet pārkāpumu recidīvistiem – vairāk.
Tāpēc aicinu ceļu satiksmes drošības nodrošinātājus mērķtiecīgi ieviest modernas informācijas tehnoloģijas. Tās var aizstāt cilvēkus tur, kur trūkst kapacitātes, un vienlaikus daudz ātrāk un efektīvāk uzlabot satiksmes drošību, vienlaicīgi samazinot gan negadījumu, gan bojāgājušo skaitu.
