Gan senioru veselības pašvērtējums, gan veselības aprūpes dati rāda, ka vecāka gadagājuma cilvēki daudz biežāk nekā jaunākas vecuma grupas saskaras ar ilgstošām veselības problēmām. Vairāk nekā trešdaļa senioru savu veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu, un līdz ar vecumu šis īpatsvars pieaug. Visbiežākais nāves cēlonis senioru vidū ir sirds un asinsvadu slimības, kas 2024. gadā veidoja 57% no visiem nāves gadījumiem šajā vecuma grupā. Tās ir arī galvenais iemesls nonākšanai slimnīcā un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumiem, visbiežāk paaugstināta asinsspiediena, sirds slimību un insulta dēļ.
Otrs biežākais nāves cēlonis senioriem ir ļaundabīgie audzēji, kas 2024. gadā veidoja 20 % no visiem nāves gadījumiem. Tie ir arī viens no biežākajiem iemesliem stacionārai ārstēšanai. Lai gan pēdējos gados saslimstības un mirstības rādītājos vērojama neliela samazināšanās, ļaundabīgie audzēji joprojām būtiski ietekmē senioru veselību un dzīves kvalitāti.
Nozīmīga problēma ir arī garīgā veselība. Daudziem senioriem garīgās veselības traucējumi netiek atpazīti savlaicīgi, un ārstēšana bieži sākas novēloti. Gandrīz pusei senioru ar reģistrētiem psihiskiem traucējumiem ir diagnosticēta demence vai citi ar smadzeņu darbību saistīti traucējumi, bet depresijas simptomi ir diagnosticēti aptuveni katram piektajam senioram. Garīgās veselības traucējumu dēļ seniori nereti ilgstoši ārstējas slimnīcā, un pašnāvības ir otrs biežākais ārējais nāves cēlonis pēc kritieniem. Bieži sastopami ir arī miega traucējumi, kas papildus ietekmē pašsajūtu un ikdienas funkcionēšanu.
Traumas, īpaši kritieni, ir vēl viens būtisks veselības risks senioru vecumā. Kritieni ir galvenais ārējais nāves cēlonis senioriem un viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ tiek zaudēta patstāvība un nepieciešama ilgstoša aprūpe. Vidēji ik gadu kritienu dēļ dzīvību zaudē vairāk nekā simts senioru, un šādu traumu sekas bieži ir smagas un ilgstošas.
Senioru veselību būtiski ietekmē arī ikdienas paradumi. Daudzi seniori dzīvo mazaktīvi, un gandrīz 80 % ir liekais svars vai aptaukošanās. Lai gan smēķēšana un alkohola lietošana senioru vidū ir retāka nekā jaunākām vecuma grupām, šie riska faktori joprojām pastāv, īpaši vīriešu vidū, un veicina gan hronisku slimību attīstību, gan traumu risku.
Augstais hronisko slimību slogs atspoguļojas arī veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanā. Seniori veido vairāk nekā ceturtdaļu no visiem valsts apmaksātajiem ambulatorajiem pacientiem un gandrīz pusi no slimnīcā ārstētajiem, turklāt ārstēšanās slimnīcā viņiem parasti ir ilgāka nekā jaunākiem pacientiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi senioriem veido gandrīz pusi no visiem izsaukumiem, un aptuveni puse gadījumu beidzas ar hospitalizāciju.
Slimību profilakses un kontroles centrs uzsver, ka veselīgo mūža gadu palielināšanai senioru vecumā nepieciešama mērķtiecīga un savlaicīga rīcība. Būtiski ir stiprināt hronisko slimību profilaksi un agrīnu atklāšanu, veicināt fiziskās aktivitātes, mazināt kritienu risku, uzlabot garīgās veselības atbalsta pieejamību un ciešāk sasaistīt veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus, it īpaši reģionos.
