Prasītāja bija cēlusi prasību, uzskatot, ka atbildētājs Saeimas sēdē un sociālajā tīklā “X”, izsakoties par viņas iesniegto lūgumu Saeimas Prezidijam atlikt likumprojekta izskatīšanu, ir izplatījis viņas godu un cieņu aizskarošas ziņas par veiktām prettiesiskām darbībām – Saeimas komisijas dokumentu viltošanu un mēģinājumu iesniegto lūgumu vēlāk labot vai noslēpt. Turklāt atbildētājs ar saviem izteikumiem esot pārkāpis nevainīguma prezumpciju, viņas rīcību pielīdzinot analoģiskam gadījumam, kad Saeimas komisijas protokola viltošana tika konstatēta ar notiesājošu spriedumu krimināllietā.
Rīgas rajona tiesa un Rīgas apgabaltiesa bija prasību noraidījušas. Apgabaltiesa spriedumā bija konstatējusi, ka atbildētāja izplatītās ziņas satur gan viedokļa, gan ziņu elementus, bet kopējā kontekstā atzīstams, ka galvenokārt ticis pausts viena deputāta viedoklis par cita deputāta rīcību. Strīdus izteikumi nesatur apgalvojumu par prasītājas vainu noziedzīgā nodarījumā, bet vienīgi atgādina par iespējamajām sekām, ja šāds noziedzīgs nodarījums būtu ticis izdarīts. Tā kā izteikumi pausti Saeimas sēdē, to mērķauditorija ir bijuši Saeimas deputāti un vēlētāji. Par neitrālu vidusmēra personu šādā situācijā ir uzskatāms vēlētājs, kas iedziļinās un seko politiskajām norisēm valstī, nenostājoties kādu politisko uzskatu pusē. Nav pamata domāt, ka kāds no deputātiem būtu uztvēris atbildētāja izteikumus kā ziņu, savukārt vidusmēra vēlētājs, pēc tiesas domām, tos ir uztvēris kā kritisku viedokli. Tādēļ apgabaltiesa nesaskatīja pamatu uzlikt atbildētājam pienākumu atsaukt pausto viedokli, un tas arī netika atzīts par nesamērīgi aizskarošu, jo lietā nav pierādījumu, kas to apliecinātu. Turklāt jebkurā gadījumā pastāvēja pietiekama faktiskā bāze šāda viedokļa paušanai par publiskas personas profesionālo darbību saistībā ar likumdošanas procesu valstī, jo attiecībā uz šādu prasītāju ir pieļaujamas visplašākās kritikas robežas un viņa pati ir atzinusi, ka pieļāvusi procesuālu pārkāpumu.
Lieta SKC-238/2026 (C771682723).
