Jaunie noteikumi nosaka kritiskās infrastruktūras, tostarp Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, apzināšanu, drošības pasākumus, darbības nepārtrauktības un noturības plānošanu un īstenošanu, kā arī incidentu paziņošanas kārtību un noturības pasākumus. Tāpat noteikts arī kritiskās infrastruktūras stratēģijas un Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējuma saturs.
Ņemot vērā globālo un reģionālo drošības vidi, NATO noturības rekomendācijas tās dalībvalstīm un Latvijas Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, noteikumos ir ietverts papildu speciāls regulējums atbilstoši Latvijas nacionālās drošības interesēm, nosakot nepieciešamību plānot saistītās darbības arī valsts apdraudējuma gadījumam.
Noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai Latvijā esošā kritiskā infrastruktūra spētu efektīvi sagatavoties, reaģēt un atjaunoties dažādu apdraudējumu gadījumā – tostarp dabas katastrofu, tehnoloģisku avāriju, hibrīdapdraudējumu un militāru apdraudējumu kontekstā. Vienlaikus ar jaunajiem noteikumiem tiek izpildītas arī 2025. gada grozījumos Nacionālās drošības likumā noteiktās deleģējuma prasības.
Noteikumi nosaka Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģijas saturu, ietverot stratēģiskos mērķus un prioritātes noturības jomā, institucionālo sadarbību, atbalsta pasākumus kritiskās infrastruktūras īpašniekiem, publiskā un privātā sektora sadarbības stiprināšanu, kā arī gatavību rīcībai valsts apdraudējuma gadījumā.
Tāpat noteikts Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējuma saturs, kas aptver dabas un cilvēka radītus apdraudējumus, starpnozaru un pārrobežu riskus, nozaru savstarpējo atkarību, iepriekšējo incidentu analīzi un riskus valsts apdraudējuma situācijās.
Noteikumi nosaka kompetento iestāžu lomu kritiskās infrastruktūras un Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras apzināšanā, tostarp valsts drošības iestāžu, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un nozaru ministriju savstarpējo sadarbību.
Nozaru ministrijas atbilstoši noteikumos paredzētajai kārtībai piedalās kritiskās infrastruktūras apzināšanā savā nozarē, sniedz informāciju kompetentajām iestādēm un informē kritiskās infrastruktūras īpašniekus vai tiesiskos valdītājus par to iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā.
Noteikumi ievieš vairākas būtiskas jaunas prasības kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem:
- regulāru kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējumu veikšanu;
- noturības plāna izstrādi, kas ietver arī darbības nepārtrauktības pasākumus;
- incidentu paziņošanas kārtību noteiktos termiņos;
- par kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgās personas norīkošanu.
Īpaša uzmanība pievērsta arī attālināti vadāmo ierīču radītajiem apdraudējumiem, paredzot šo risku izvērtēšanu un atbilstošu drošības pasākumu plānošanu.
Noteikumi neattiecas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) kritisko infrastruktūru Nacionālās kiberdrošības likuma izpratnē, jo šai jomai ir noteikts atsevišķs regulējums. Gadījumos, kad kritiskās infrastruktūras īpašnieka valdījumā atrodas gan IKT, gan cita veida kritiskā infrastruktūra, tiek piemēroti abi regulējumi.
Iekšlietu ministrijas virzītie kritiskās infrastruktūras noturības priekšlikumi šobrīd ir īpaši aktuāli, pieaugot gan potenciālajiem klimata apdraudējuma riskiem, gan potenciālajiem militārā apdraudējuma riskiem.
