Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: “Latvija ir līderos salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm civilās aizsardzības infrastruktūras sakārtošanā – nepilna gada laikā patvertņu iekārtošanai valsts un pašvaldību ēkās esam piesaistījuši teju 50 miljonu EUR lielu finansējumu, kas ir ļoti nozīmīga investīcija Latvijas iedzīvotāju drošībā. Līdzās 22,2 miljoniem EUR, kas pirms gada tika piesaistīti no ERAF līdzekļiem, ir panākta vienošanās par vēl 27,5 miljoniem EUR mūsu civilās aizsardzības infrastruktūrai no Eiropas Ekonomikas zonas finansējuma. Īpaši vēlos izcelt, ka lielu daļu šo līdzekļu ieguldīsim drošības situācijas uzlabošanai Latgalē – ievērojot valdības kopējās prioritātes, visās Latvijas austrumu pierobežas pašvaldībās tiks modernizēts un paplašināts trauksmes sirēnu tīkls. Tāpat par šo naudu visās valsts un pašvaldību ēkās turpināsies III kategorijas patvertņu sakārtošana, kā arī slimnīcām un sociālās aprūpes centriem tiks iegādāti elektrības ģeneratori.”
Līdz 2026. gada 23. februārim ar ERAF finansējuma saņēmējiem bija noslēgtas vienošanās par 316 objektiem, kas tiks pielāgoti III kategorijas patvertņu ierīkošanai, savukārt vērtēšanā ir iesniegumi par vēl 193 objektiem.
Iekšlietu ministrija prognozē, ka atsevišķas pašvaldības, valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības nesasniegs paredzēto ERAF finansējuma mērķi – izveidoto vai pielāgojamo patvertņu skaitu, neizlietojot ERAF finansējumu aptuveni 1,2 miljonu eiro apmērā. Lai finansējumu izmantotu mērķtiecīgi civilās aizsardzības stiprināšanai, Iekšlietu ministrija aktualizēs patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai paredzēto objektu sarakstu un piedāvās pārdalīt ERAF finansējumu. Plānots, ka projektu iesniegumu atlases otrais uzsaukums varētu tikt izsludināts 2026. gada otrajā ceturksnī.
Šobrīd arī notiek darbs pie EEZ finanšu instrumenta 2021.–2028. gada programmas “Vietējā attīstība un noturība”. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar programmas apsaimniekotāju – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kā arī iesaistot Labklājības ministriju (LM) un Veselības ministriju (VM), apzina civilās aizsardzības mērķiem atbalstāmos objektus, nosaka nepieciešamo finansējuma apjomu, sasniedzamos rādītājus un finansējuma saņēmējus, lai izveidotu vienotu civilās aizsardzības mērķiem atbalstāmo objektu – infrastruktūras sarakstu iekļaušanai Ministru kabineta rīkojumā.
Sarakstā paredzēts ietvert objektus gan patvertņu, gan ārkārtas situācijās izmantojamu, stacionāru un pārvietojamu ģeneratoru nodrošināšanai ārstniecības iestādēs, valsts sociālās aprūpes centros un bibliotēkās.
EEZ finanšu instrumenta un nacionālais kopējais finansējums civilās aizsardzības infrastruktūrai provizoriski plānots 32 288 235 eiro apmērā.
Līdz 2026. gada 23. februārim 41 pašvaldība Iekšlietu ministrijai bija iesniegusi informāciju par 374 patvertnēm, VM par 26 patvertnēm un VSIA “Šampētera nams”, kas pārvalda LM īpašumus, - par 3 patvertnēm atbalsta saņemšanai no EEZ finanšu instrumenta.
Lai izsludinātu konkursu, nepieciešams sagatavot un parakstīt līgumu ar EEZ programmas donoriem, sagatavot atbilstošos nacionālā līmeņa normatīvos aktus, kā arī apstiprināt ar Ministru kabineta rīkojumu atbalstāmo infrastruktūras objektu un finansējuma saņēmēju sarakstu.
VUGD jau ir izstrādājis Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā pielāgota būve vai tās daļa atzīstama par patvertni, un kārtība, kādā veic patvertņu pārbaudes”, un Ministru kabineta noteikumu projektu "Civilās aizsardzības zīmju saraksts un izvietošanas prasības”. Abus projektus paredzēts nodot publiskai apspriešanai 2026. gada martā.
III kategorijas patvertnes paredzētas cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, mazinot ārēja sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.
