Šogad patversmes darbībai tika piešķirts finansējums 176 400,00 eiro apmērā, kas ar katru gadu palielinās. Būtiskākās izmaiņas infrastruktūrā ir jaunas kaķu mājas iegāde, septiņu jaunu voljeru ierīkošana un veco voljeru remonts. Pakāpeniski tiek veikta arī telpu renovācija, tostarp kosmētiskais remonts virtuvē un dzīvnieku izolatorā. “Katru gadu notiek aprīkojuma iegāde, kas palīdz strādāt dzīvnieku ķērājiem, kā arī veterinārmedicīniska aprīkojuma iegāde,” stāsta patversmes darbu vadītāja, licencēta veterinārārste Oksana Bondare.
Patversmē ikdienā strādā seši darbinieki. Nozīmīgu atbalstu sniedz brīvprātīgie, kuri regulāri apmeklē patversmi, palīdz suņu pastaigās un socializācijā, lai dzīvnieki būtu labāk sagatavoti dzīvei jaunajās mājās.
Pozitīvas tendences redzamas patversmes darbības statistikas datos. Ja 2020. gadā patversmē tika uzņemti 285 suņi, tad 2025. gadā – 164. Kaķu uzņemšanas skaits samazinājies no 1079 līdz 662. Gandrīz piecas reizes samazinājies iemidzināto dzīvnieku skaits: 2020. gadā tika iemidzināti 9 suņi un 108 kaķi, bet 2025. gadā – tikai 6 suņi un 11 kaķi.
Dzīvnieku patversmē ir reģistrēta ambulatorā veterinārmedicīnas iestāde, kur katrs dzīvnieks saņem nepieciešamās procedūras, vakcinācijas un ārstēšanu. Ķirurģiskās operācijas tiek veiktas sadarbībā ar SIA “Petvet” veterināro klīniku. 2025. gadā veterinārmedicīniskām izmaksām izdalīti 30 308,00 eiro. Īpaši iepriecinošs ir adoptēto dzīvnieku skaita pieaugums – 2025. gadā jaunas mājas atraduši 104 suņi un 193 kaķi, turklāt 49 suņi un 8 kaķi atgriezušies pie saviem iepriekšējiem saimniekiem. Kopumā drošas mājas atraduši 354 dzīvnieki.
Oksana Bondare skaidro, ka suņu uzņemšanas skaita samazināšanos veicina obligātā dzīvnieku apzīmēšana ar mikročipu un prasība, ka dzīvnieku pārdošanas vietnēs nedrīkst piedāvāt neidentificētus dzīvniekus.
“Pēdējo gadu laikā, saistībā ar dzīvnieku aprūpes tendenču maiņu, patversme piedāvā iedzīvotājiem tikai klaiņojošu kaķu sterilizāciju. Ja kaķis ir pieaudzis, mežonīgs un tā socializācija nav prognozējama, uzturēt to patversmē nav iespējas, tāpēc tas tiek izlaists atpakaļ kolonijā,” skaidro O. Bondare.
Klaiņojošo kaķu koloniju sterilizācijas programma tiek īstenota jau kopš 2011. gada, un ik gadu pēc iedzīvotāju pieteikumiem tiek sterilizēti 400–500 kaķi. Papildus tiek īstenota arī Saimnieka kaķu sterilizācijas programma sociālā riska grupām, kas ļauj trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti bez maksas sterilizēt savus kaķus sadarbībā ar vairākām veterinārajām klīnikām un biedrībām.
Joprojām pastāv dažādi izaicinājumi, piemēram, nepieciešamība pielāgoties aizvien stingrākām Ministru kabineta dzīvnieku labturības prasībām un problēma, ka daļa cilvēku bezatbildīgi iegādājas dzīvniekus, neapzinoties ar to saistītās rūpes. Ļoti bieži šie dzīvnieki tiek izmesti uz ielas vai nekontrolēti vairojas.
Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Daugavpils dzīvnieku patversmes pieredze pierāda, ka sistemātisks darbs, preventīvi pasākumi un sabiedrības izglītošana dod konkrētus rezultātus – mazāk bez pajumtes palikušo dzīvnieku, vairāk atbildīgu saimnieku un laimīgu mājdzīvnieku.
Patversme regulāri piedalās “Labo darbu nedēļā”, organizē ekskursijas bērniem un skolēniem, sniedzot zināšanas par dzīvnieku labturību un klaiņojošu dzīvnieku problēmām. Arī iedzīvotāji var atbalstīt patversmi, ziedojot barību, bļodas, kaķu tualetes, pavadas, rotaļlietas, segas un citus nepieciešamos priekšmetus.
Iepazīties ar patversmes dzīvi un iemītniekiem iespējams tās Facebook lapā Biedrība astes un ķepas – Daugavpils. Pirms apmeklējuma ieteicams sazināties ar darbiniekiem pa tālruni 20042402. Un atcerēsimies – lai arī cik labi par dzīvniekiem nerūpētos patversmes darbinieki, labākā dāvana, ko var sagādāt četrkājainajam draugam, ir drošas mājas un mīlošs saimnieks.
