Kāpēc nepieciešamas pārmaiņas
Lai gan nozares kopējais finansējums šogad ir 56,4 miljoni eiro (ieskaitot vienreizējo 4,97 miljonu eiro ieguldījumu Eiropas basketbola čempionāta organizēšanai), resursu trūkums ir jūtams, īpaši tautas, kā arī bērnu un jauniešu sportā. Tas būtiski ietekmē sabiedrības fizisko aktivitāti.
Sporta finansēšanas modeļa maiņa nepieciešama, lai valsts līdzekļi sasniegtu iespējami daudz bērnu un jauniešu un sporta iespējas kļūtu pieejamākas visos Latvijas reģionos. Finansējumam jābūt sadalītam pēc skaidriem kritērijiem, novēršot vēsturiski nevienlīdzīgu un sadrumstalotu pieeju.
2024. gada nogalē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sniedza virkni ieteikumu caurspīdīgākai finansējuma sadalei nozarē. To vidū – nepieciešamība pārtraukt praksi, kur finansējums nonāk federāciju kopējos budžetos bez mērķa sasniegšanas kontroles, kā arī ieviest vienotus kritērijus bērnu un jauniešu sporta, tautas sporta un augstu sasniegumu atbalstam un stiprināt federāciju pārvaldību.
Kas paredzēts pilnveidotajā finansēšanas modelī
Līdz ar 2026.gadu plānots jauns sporta finansēšanas modelis divos posmos. Pirmajā posmā 1 000 000 eiro tiks novirzīts no jaunajām akreditētajām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, kurās līdz šim nav bijušas valsts finansētās pedagoģiskās likmes, bet kuru mācību treniņu grupas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem finansēšanas kritērijiem un nosacījumiem.
Projektā iekļauts arī priekšlikums ar nākamo gadu palielināt finansējumu tautas sporta programmu finansēšanai līdz 500 000 eiro, paplašinot IZM organizētā konkursa nolikumā norādīto iesniedzēju loku, paredzot tiesības tautas sporta organizācijām pieteikumus konkursā iesniegt arī patstāvīgi.
Rūpējoties par administratīvā sloga mazināšanu, tiek piedāvāts:
- valsts finansējumu pamatdarbības nodrošināšanai 50 sporta federācijām, kas pārstāv 95% sportā iesaistītos bērnus un jauniešus, bet pārējām federācijām to novirzot caur Latvijas Sporta Federāciju Padomi (pārejas risinājums pirms finansēšanas modeļa pilnīgas ieviešanas);
- optimizēt lēmumu pieņemšanai un līgumu slēgšanai nepieciešamo laiku, veicinot ātrāku finansējuma nonākšanu federācijās attiecīgo mērķu sasniegšanai.
Jauna sporta nozares finansēšanas modeļa pilnvērtīgai ieviešanai ir nepieciešams kvalitatīvs dialogs ar nozares attīstībā ieinteresētajām pusēm, kā arī būtiskas sistēmiskas izmaiņas:
- jaunā Sporta likuma apstiprināšana;
- tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu izstrāde;
- sporta fonda izveide;
- esošo sistēmu revīzija un iespējama reorganizācija vai izveide:
- profesionālās ievirzes sportā un interešu izglītības sportā sistēmas;
- sporta federāciju atbalsta sistēma;
- jauno talantīgo sportistu sagatavošanas sistēma;
- valsts sporta reģistra izveide.
Starptautiskās labās prakses integrācija
Jaunā finansēšanas modeļa pamatā ir Eiropas sporta modeļa pamatprincipi, kas veiksmīgi jau tiek ieviesti arī tādās valstīs kā Igaunija, Lietuva un Somija:
- skaidri un publiski finansēšanas kritēriji;
- vienots digitālais sporta reģistrs;
- atsevišķas programmas bērnu sportam, tautas sportam un augstu sasniegumu sportam;
- caurskatāmi sporta organizāciju pārvaldības standarti.
Kas notiks tālāk
IZM 2026.gada pirmajā ceturksnī uzsāks sporta finansēšanas modeļa otro un noslēdzošo ieviešanas posmu – detalizētas konsultācijas ar sporta nozari. To rezultātā tiks precizēts finansēšanas modelis, tostarp kritēriji, mehānismi un pārejas periods jaunās aprēķina kārtības ieviešanai. Pašreizējais projekts nav galīgs lēmums –tas ir sākotnējais piedāvājums, kas pilnveidojams ciešā sadarbībā ar sporta organizācijām, lai izveidotu taisnīgu, caurskatāmu un sabiedrības interesēm atbilstošu finansēšanas sistēmu.
