Komisijas deputāti akcentēja, ka grozījumi vērsti uz Zemessardzes kapacitātes palielināšanu, personāla atlases kvalitātes stiprināšanu un dienesta ilgtspējīgu nodrošināšanu, kā arī sabiedrības iesaistes paplašināšanu valsts aizsardzībā.
Zemessardzes atbalstītāja statuss paredzēs iespēju sniegt atbalstu Zemessardzei tiem cilvēkiem, kuri veselības vai vecuma dēļ nevar dienēt, bet vēlas atbalstīt zemessargus ar savām zināšanās un prasmēm. Paredzēts, ka to varēs darīt Latvijas pilsoņi no 18 gadiem. Atbalstītājiem paredzēts noteikt arī drošības un reputācijas prasības, iesaistes kārtību vienību mācībās un uzdevumu nodrošināšanā, kā arī sociālos un materiālos atbalsta nosacījumus.
Likuma izmaiņas paredz, ka izglītības iestādes un darba devēji varēs atbrīvot zemessargus no mācībām un darba pienākumiem līdz pusotram gadam ne tikai dalībai starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos, bet arī dalībai apmācībās pirms šādiem uzdevumiem.
Likumprojektā arī paredzēta iespēja noteikt daļēju kompensāciju gadījumos, kad zemessarga bojāeja vai veselības bojājums noticis dienesta laikā, bet nav saistīts ar tiešo uzdevumu veikšanu vai ļaunprātību.
Plānots, ka turpmāk Zemessardzē varēs ieskaitīt arī valsts aizsardzības dienesta un rezerves karavīrus. Tāpat paredzēts, ka Zemessardzē varēs uzņemt arī tos Latvijas pilsoņus, kuri pilda dienestu iekšlietu iestādēs. Tādējādi šie strādājošie varēs iegūt militārās zināšanas, jo patlaban likums to liedz.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
