Šāda rīcība ir ne tikai dzīvnieku labturības prasību pārkāpums, bet arī cietsirdīgas izturēšanās gadījums. Tā kā Dzīvnieku aizsardzības likums skaidri paredz pilnvaras pašvaldības policijai uzsākt administratīvā pārkāpuma lietu gan par labturības prasību pārkāpšanu, gan par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, vainīgās personas bija jāsauc pie atbildības.
Patversme bija pārliecināta, ka tik kliedzošā gadījumā RVPP ir uzsākusi administratīvā pārkāpuma procesa lietvedību, pieņēmusi lēmumu par suņu izņemšanu un ka izņemtie dzīvnieki patversmē atrodas glabāšanā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību ar tiem, kā arī par īpašnieču saukšanu pie atbildības.
RVPP Zemgales pārvalde savā atbildē skaidri norādīja, ka pārvaldē, sākot no 2025. gada 3. oktobra, bija saņemti un reģistrēti trīs notikumi par iespējamu dzīvnieku labturības prasību pārkāpumu. “Tāpēc biju satriekta, uzzinot, ka policisti nav saskatījuši pārkāpumus pret šiem, burtiski spīdzinātajiem suņiem ar kreveļaini asiņaino ādu un pieņēmuši lēmumu neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietu,” stāsta biedrības “Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa” valdes priekšsēdētāja Astrīda Kārkliņa.
FOTO: biedrība “Juglas Dzīvnieku aizsardzības biedrība”.
Tā kā uzsākt administratīvā pārkāpuma lietu bija RVPP Zemgales pārvaldes pienākums, biedrība tagad ir vērsusies Rīgas domē ar sūdzību par policijas bezdarbību, jo uzskata, ka nodokļu maksātājiem un ziedotājiem nav jāsponsorē bezatbildīgi dzīvnieku īpašnieki. A. Kārkliņa informē, ka tagad ir vērsusies pie Pārtikas un veterinārā dienesta ar lūgumu šajā situācijā palīdzēt. “Es nespēju pieņemt, ka personas, kas cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem, nesaņem sodu un var turpināt turēt dzīvniekus tikai tāpēc, ka pašvaldības policisti nepilda savus likumā noteiktos pienākumus. Tā ir milzīga problēma teju visās pašvaldībās,” tā patversmes vadītāja.
