Helsinki uzņem HyTruck partnerus un demonstrē modernu pētniecības infrastruktūru
Dienu pirms konferences projekta partneri un viesi apmeklēja Aalto Universitātes Ūdeņraža inovāciju centru un VTT Tehnisko pētniecības centru, kas zinātni pārvērš praktiskās inovācijās. Vizītes laikā viesiem bija iespēja aplūkot elektrolīzes tehnoloģijas darbībā, kā arī izpētīt degvielas šūnu dzinēju, kas elektroenerģiju iegūst, izmantojot ķīmisko reakciju starp ūdeņradi un skābekli, un ir izstrādāts kuģu darbināšanai, proti, lai aizstātu tradicionālos dīzeļdzinējus ar klusāku, videi draudzīgāku un bezemisiju enerģijas avotu. Pētniecības galvenais fokuss tiek liekts uz elektrolīzes tehnoloģiju attīstību un testēšanu. Centra pārstāvji atklāja, ka finansējums tiek meklēts, realizējot komerciāla rakstura projektus, lai peļņu investētu pētniecības centra tālākā attīstībā. Viena no pēdējā laika veiksmīgām sadarbībām izvērtusies ar Neste uzņēmumu, palīdzot tam nostiprināt pozīcijas kā atjaunīgās dīzeļdegvielas un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražotājam.
Konference par ūdeņraža nozīmi transporta attīstībā
Konferencē piedalījās politikas veidotāji, pētnieki, uzņēmēji un reģionālo institūciju pārstāvji no visas Baltijas jūras reģiona.
Atklāšanas uzrunās Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas Enerģētikas departamenta ģenerāldirektors Riku Huttunen un Vācijas Meklenburgas–Priekšpomerānijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā vietnieks Dr. Merten Barnert uzsvēra labvēlīgos enerģijas tirgus apstākļus Eiropā un Somijas mērķtiecīgo pāreju uz atjaunīgo enerģiju. Abi akcentēja ūdeņraža nozīmīgo lomu kravas transporta dekarbonizācijā.
HyTruck partneru paveiktais
Projektā izstrādāti vairāki rīki un analītiski materiāli, kas palīdzēs turpmākajā infrastruktūras plānošanā un ūdeņraža tehnoloģiju attīstībā. To vidū:
- Telpiskās plānošanas rīkkopa ūdeņraža uzpildes staciju iespējamo vietu identificēšanai.
- Vadlīnijas ūdeņraža uzpildes staciju izveidei, t. sk. kā izvēlēties piemērotu vietu, kādas atļaujas nepieciešamas un no kādām komponentēm sastāv ūdeņraža uzpildes stacija.
- Tehnisko standartu katalogs, kurā apkopotas tehniskās prasības kravas transporta ūdeņraža uzpildes infrastruktūras izveidei.
- Tehniski ekonomiskās analīzes, kurās vērtēti izmaksu ziņā efektīvi risinājumi zaļā ūdeņraža ražošanai un piegādei.
- Piecu pilotreģionu telpiskās attīstības koncepti, tostarp analizēta arī situācija Latvijā, un par piemērotu vietu uzpildes stacijas izveidei atzīta Salaspils.
- Baltijas jūras reģiona pārrobežu telpiskās attīstības koncepcija, kurā analizēta esošā ūdeņraža infrastruktūra un nepieciešamība pēc koordinētas tīkla attīstības atbilstoši Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas (AFIR) prasībām.
- Ieteikumi regulējuma un atbalsta programmu pilnveidošanai, kuros uzsvērta konsekventas politikas un publiskā atbalsta nozīme.
- Digitālā platforma One Stop Shop, kas nodrošina centralizētu piekļuvi plānošanas informācijai un zināšanu apmaiņai; platforma pieejama šeit.
Visi nodevumi pieejami šeit, sadaļā Outputs.
Pētījumi un Eiropas politikas virzieni ūdeņraža izmantošanā
Video uzrunā Clean Hydrogen Partnership izpilddirektore Valérie Bouillon-Delporte uzsvēra progresu ūdeņraža tehnoloģiju attīstībā un priekšrocības, ko tās sniedz kravas transportā. Ātra uzpilde, lielāka kravnesība un līdz 1000 km nobraukums padara ūdeņradi par nozīmīgu risinājumu nākotnes kravas pārvadājumos.
Prezentējot Čalmeras Tehnoloģiju universitātē veiktos pētījumus par ūdeņraža izmantošanu kravas transportā, tā nākotnes lomu kravu pārvadājumos un telpisko pieprasījumu Eiropā, Prof. Maria Grahn uzsvēra, ka kravas autotransporta emisiju samazināšanai būs vajadzīga vairāku bezemisiju tehnoloģiju kombinācija, un ūdeņradim tajā ir nozīmīga vieta. Vienlaikus pētījumi rāda, ka akumulatoru elektriskie risinājumi būs piemērotāki pilsētām un īsiem maršrutiem, savukārt ūdeņradis ir piemērotāks tālsatiksmes pārvadājumiem
Paneļdiskusija
Paneļdiskusiju vadīja Kalle Saarimaa, un tajā piedalījās eksperti no Vācijas valsts enerģētikas inovāciju aģentūras NOW GmbH, kā arī tika pārstāvēts augstspiediena ūdeņraža tehnoloģiju ražotājs Resato Hydrogen Technology, Latvijas Ūdeņraža asociācija, reģionālās ūdeņraža infrastruktūras attīstītājs VIREON AS un Čalmeras Tehnoloģiju universitāte.
Paneļdiskusijā tika secināts, ka, lai arī sākotnējais ūdeņraža entuziasms ir pierimis un skatījums kļuvis piezemētāks, ūdeņradis joprojām ir viens no centrālajiem risinājumiem kravas autotransporta dekarbonizācijai.
Eksperti uzsvēra, ka pāreju uz ar ūdeņradi darbināmu kravas autotransportu var nodrošināt tikai ar biznesa modeļiem, kas ļauj samazināt transportlīdzekļu izmaksas visā to ekspluatācijas laikā. Tas prasa paralēlu tehnoloģiju attīstību, valsts atbalstu un pietiekami lielu tirgus apjomu, lai tehnoloģijas kļūtu lētākas. Vienlaikus skaidri izskanēja, ka pārmaiņas būs finansiāli ietilpīgas, tādēļ nepieciešama ilgtermiņa politiskā apņemšanās, kas pārsniedz viena vēlēšanu cikla robežas.
Eksperti uzsvēra arī tehnisko un juridisko standartu harmonizāciju Baltijas jūras reģionā un Eiropā kā priekšnoteikumu tirgus attīstībai. Lai veidotu reālu pieprasījumu pēc ūdeņraža, tirgū jāparādās krietni vairāk ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem.
Ģirts Greiškalns norādīja, ka ūdeņraža tirgus attīstība nav iespējama bez plašas tehnoloģiju testēšanas un validācijas un ka nepieciešams pilnveidot esošo normatīvo regulējumu, nevis izstrādāt papildus jaunus politikas dokumentus. Savukārt Carsten Beyer (NOW GmbH) norādīja, ka šobrīd kopumā valda negatīvs naratīvs, apšaubot tehnoloģiju efektivitāti un kur drošības aspekts bieži ir dominējošais arguments. Maria Grahn (Čalmeras Tehniskā universitāte) skaidroja, ka izmaksu samazinājums ir galvenā panākumu atslēga – jāmeklē tehnoloģiskie risinājumi un jāturpina samazināt kopējās izmaksas, kā arī jāizvērtē subsīdiju kā atbalsta mehānisma iedarbināšana – tad ūdeņradis būs konkurētspējīga degviela.
Kā nozīmīgākos ieguvumus no pārejas uz ūdeņraža tehnoloģijām kravas transportā dalībnieki minēja iespēju atteikties no fosilajiem resursiem, nostiprināt Eiropas līderību ūdeņraža jomā un mazināt atkarību nelabvēlīgās ģeopolitiskās situācijās. Vairākkārtīgi tika akcentēta nepieciešamība pēc stabilitātes politiskajos mērķos, kas kalpotu kā garantija un signāls kopējam tirgum un tā spēlētājiem. Tika pieminēts arī zināšanu trūkums – arī tas ir viens no šķēršļiem, kāpēc ūdeņradis tirgū ienāk lēni.
Liels fokuss tika likts uz vienotu standartu ieviešanu visā reģionā, kas bija arī viens no projekta HyTruck mērķiem. Vienoti standarti nozīmē, ka ūdeņraža uzpildes stacijas un transportlīdzekļi būs savstarpēji savietojami, nodrošinot iespēju kravas transportam pārvietoties kā vienotā tīklā — bez tehniskiem ierobežojumiem vai papildu prasībām katrā valstī. Tas savukārt ļauj attīstīt stabilus pārvadājumu koridorus, samazināt uzņēmēju izmaksas un veicināt ātrāku ūdeņraža infrastruktūras izplatību plašā teritorijā.
Starpvalstu apņemšanās
Konferences noslēgumā tika parakstīts Saprašanās memorands par ūdeņraža uzpildes infrastruktūras attīstību Baltijas jūras reģionā. Partneri apliecināja gatavību turpināt sadarbību arī pēc projekta noslēguma, uzsverot nepieciešamību paātrināt transporta dekarbonizāciju un attīstīt kopīgus risinājumus reģionālā līmenī. Memorandu parakstīja arī Vidzemes plānošanas reģions.
Projekts HyTruck (pilns nosaukums – International Hydrogen Refuelling Station Network for Trucks) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir atbalstīt valsts institūcijas ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveidē kravas automobiļiem TEN-T Ziemeļjūras–Baltijas jūras austrumu koridora posmā, nodrošinot vienotus tehnoloģiskos standartus. Latviju projektā pārstāv Vidzemes plānošanas reģions.
