Sanāksmē R.Feldmanis uzsvēra, ka būtiskākais ir Baltijas valstu un Somijas vienotība – kopīga balss ir spēcīgs instruments, kas var tikt sadzirdēts Eiropas līmenī.
Eiropas Komisijas pārstāve Igaunijā Rīna Saluvere /Riin Saluveer/ norādīja, ka šobrīd pasaule atrodas fundamentāli atšķirīgos apstākļos – karš Ukrainā, Ķīnas ietekme, klimata pārmaiņas – un līdz ar to mainās arī politiskās prioritātes. Eiropas Komisija vēlas, lai dalībvalstis kļūtu elastīgākas, spējot efektīvāk pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem. Tomēr R.Feldmanis akcentēja, ka šādas pārmaiņas nav iespējamas bez atbilstoša finansējuma. Ja pirmajā vietā ir valsts drošība Krievijas agresijas apstākļos, tad nākamajai prioritātei jābūt pārtikas nodrošinājumam. Lai Baltijas valstis un Somija varētu kļūt vēl elastīgākas, produktīvākas un konkurētspējīgākas, Eiropas Komisijas finansējums lauksaimniecībai nedrīkst tikt samazināts – tam ir jāpieaug.
Tikšanās noslēgumā, Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji parakstīja kopīgu deklarāciju par daudzgadu finanšu shēmu 2028.-2034. gadam un kopējās lauksaimniecības politikas nākotni.
Deklarācijā uzsvērti četri svarīgi aspekti:
1. Lauksaimniecība un pārtikas nodrošinājums ir svarīga ES kolektīvās drošības un noturības sastāvdaļa: tā kā Somijai, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir tieša sauszemes robeža ar agresorvalsti, pakļaujot šīs teritorijas tiešākiem un nopietniem politiskiem, ekonomiskiem un hibrīddraudiem nekā jebkurai citai Eiropas Savienības valstij, šī situācija uzliek unikālu atbildību šo lauksaimniekiem, lauku kopienām un valdībām.
Darbība un investīcijas šajos pierobežas reģionos ir saistītas ar lielāku risku un izmaksām. Investīcijas saimniecībās, pārstrādes rūpnīcās un infrastruktūrā ir dārgākas pieaugošās nenoteiktības, augstāku apdrošināšanas prēmiju, augstāku procentu likmju un ierobežotas piekļuves privātajam kapitālam dēļ. Šie faktori apdraud lauksaimniecības un lauku iztikas ilgtermiņa dzīvotspēju, pat ja šīm teritorijām ir stratēģiska nozīme Savienības drošībai.
Valstu lauku teritorijas gar austrumu robežu ir ne tikai ražošanas reģioni, bet arī noturības un aizsardzības frontes līnijas. Tāpēc nodrošināt, lai tās arī turpmāk būtu apdzīvotas, ekonomiski dzīvotspējīgas un spējīgas ražot pārtiku, ir stratēģisks drošības mērķis visai Eiropas Savienībai.
2. Baltijas valstīm un Somijai ir nepieciešams īpašs austrumu robežas lauku noturības finansējums: ņemot vērā paaugstinātos riskus un ievainojamību, kas rodas, dalot robežu ar agresorvalsti, Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieku pārstāvji KLP ietvaros aicina izveidot īpašu austrumu robežas lauku noturības finansējumu. Tā kā šīm dalībvalstīm ir jāpiešķir arvien lielāka daļa no savu valstu budžetiem aizsardzībai un drošībai, ES līmeņa atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai valstīs, kas robežojas ar agresorvalstīm, ir ne tikai pamatots, bet arī būtisks. Spēcīgu lauku kopienu un bioekonomikas klātbūtne gar ES ārējo robežu ir stratēģisks ieguldījums Eiropas mierā, stabilitātē un autonomijā.
3. KLP ir jābūt spēcīgai, neatkarīgai un labi finansētai: Eiropas stratēģiskā autonomija ir atkarīga no tās spējas ražot, pārstrādāt un izplatīt pārtiku savās robežās. Tāpēc Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji aicina, lai KLP arī turpmāk būtu atsevišķa ES politika, ko pārvalda lauksaimniecības ministri, ar īpašu regulējumu un neatkarīgu budžeta pozīciju, kas nodrošina gan ienākumu stabilitāti, gan ilgtermiņa ieguldījumus pārtikas ražotājiem. Tāpat arī daudzgadu finanšu shēmai ir jāparedz lielāki resursi un skaidri jāiezīmē budžetu lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes un bioekonomikas vērtību ķēžu attīstībai visu attiecīgo fondu ietvaros. Šīs nozares nav parastas rūpniecības nozares, un tāpēc tām nevajadzētu konkurēt ar citām nozarēm, bet gan tikt atzītām par būtiskiem ES drošības un noturības pīlāriem. Jāņem vērā arī mazāku dalībvalstu izaicinājumi. ES līmeņa instrumentiem jābūt pieejamiem, samērīgiem un iekļaujošiem, nodrošinot, ka visas valstis var pilnībā izmantot ES līmeņa līdzekļus.
4. KLP jābūt taisnīgai: Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieku organizācijas uzsver, ka vienādām saistībām jāatbilst vienādam atbalstam. Neskatoties uz augstajiem ģeopolitiskajiem riskiem un ar drošību saistītajām izmaksām, lauksaimnieki Baltijas valstīs joprojām saņem zemākus tiešos maksājumus nekā vidēji ES. Šī situācija ir netaisnīga un tā ir jālabo, veicot pilnīgu tiešo maksājumu ārējo konverģenci nākamajā daudzgadu finanšu shēmā. KLP ir jāņem vērā lauksaimniecības struktūru daudzveidība un dalībvalstu īpašās problēmas. Vienoti pasākumi, piemēram, obligāta ierobežošana vai degresivitāte, šīs atšķirības nekompensē. Tāpēc dalībvalstīm ir jāsaglabā elastība, lai lemtu par nepieciešamo ierobežošanas pakāpi, ņemot vērā to izveidotās ražošanas struktūras, darbaspēka izmaksas un sociālekonomiskos apstākļus.
Somija, Igaunija, Latvija un Lietuva atrodas uz Eiropas Savienības ārējās robežas ar agresorvalsti. Šo valstu lauksaimnieki un lauku kopienas ir ne tikai pārtikas ražotāji, bet arī Eiropas stabilitātes, noturības un suverenitātes priekšgalā.
Nākamajai daudzgadu finanšu shēmai un KLP ir jāatzīst šī unikālā loma un jānodrošina, ka lauksaimniecība un ražošana gar Eiropas Savienības austrumu robežu saglabājas spēcīga, dzīvotspējīga un droša. Taisnīga, finansēta un stratēģiski orientēta KLP nav tikai lauksaimniecības nepieciešamība un pārtikas nodrošinājuma garantija, bet gan viens no Eiropas kolektīvās drošības stūrakmeņiem.
Kopīgo Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieku organizāciju deklarāciju par daudzgadu finanšu shēmu 2028.-2034.gadam un kopējās lauksaimniecības politikas nākotni parakstīja:
Kerli Ats, Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera
Timo Varblas, Igaunijas Lauksaimnieku federācija
Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku saeima
Rolands Feldmanis, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija
Hanna Leiponena-Sīrakki /Hanna Leiponen-Syyrakki/, Somijas Lauksaimniecības produktu ražotāju un meža īpašnieku centrālā savienība
Arunas Svitojus Lietuvas Republikas Lauksaimniecības kamera
Jonas Vilionis, Lietuvas Lauksaimniecības padome
Raimundas Juknevičus /Raimundas Juknevicius/, Lietuvas Zemnieku savienība
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 53 biedri ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā 500 miljoni eiro, pārstāvot ap 5 000 saimniecībām.
