DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

“Zinātnieku nakts 2025” pulcē rekordlielu apmeklētāju skaitu – 29,6 tūkstošus interesentu visā Latvijā

Publicitātes attēls.

Septembra pēdējā piektdienā visā Latvijā norisinājās “Eiropas Zinātnieku nakts 2025”, kas ar simtiem aizraujošu aktivitāšu pulcēja ap 29 650 dalībnieku. Eksperimenti, radošās darbnīcas un pastaigas ar pētniekiem atspoguļoja zinātni kā sabiedrībai nozīmīgu resursu un vērtību. Ikgadējā iniciatīva sniedza iespēju ģimenēm, skolēnu grupām, studējošajiem un ikvienam interesentam iepazīt, kā pētniecība sniedz praktiskus ieguvumus un ietekmē mūsu ikdienu, vienlaikus iedvesmojot domāt par esošajām un nākotnes iespējām.

26. septembrī vairāk nekā 40 norises vietās visos Latvijas reģionos notika Zinātnieku nakts pasākumi, pārstāvot visus zinātņu virzienus – sociālās, humanitārās un dabaszinātnes. Daudzveidīgās programmas nodrošināja, ka ikviens zinātkārais apmeklētājs varēja atrast sev interesantāko un saistošāko veidu, kā iepazīt zinātni. Īpaši nozīmīgi, ka Zinātnieku naktī aktīvi piedalījās jaunieši, kuri šodien vēl ir skolēni vai studējošie, bet rīt – nākotnes pētnieki, izgudrotāji un inovatori, un tas ir ieguldījums sabiedrības ilgtermiņa attīstībā.

Šogad īpaši kuplu apmeklētāju skaitu pulcēja vairākas universitātes:

  • Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs (~ 4500);
  • Rīgas Tehniskā universitāte (~ 3250);
  • Daugavpils Universitāte (~ 2800);
  • Rīgas Stradiņa universitāte (2648);  
  • Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (1812).

Vairāk nekā 1000 apmeklētāju bija LU Cietvielu fizikas institūtā, Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (Jelgavā), Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, Elektrum Enerģijas centrā (Jūrmalā).

Šī gada vadmotīvs “Atklāj sevī pētnieka gēnu!” izrādījies īpaši iedvesmojošs – dažādu paaudžu apmeklētāji ļāvās zinātkārei, veica eksperimentus, klausījās lekcijas un devās izglītojošās ekskursijās, atklājot, ka zinātne vieno gan dabaszinātnes, gan humanitārās un sociālās zinātnes. Īpaši plašu atsaucību guva eksperimentu paraugdemonstrējumi, pētnieciskās pastaigas, izlaušanās istabas un radošās darbnīcas, kurās apmeklētāji iepazina zinātnes vidi neformālā un aizraujošā veidā, pašiem iesaistoties jaunatklāšanas procesā.

Balstoties uz monitoringa “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” datiem (Latvijas Kultūras akadēmija & SIA “Pētījumu centrs SKDS”, 2018, 2020, 2022, 2024), redzams, ka Latvijas iedzīvotāju līdzdalība “Eiropas Zinātnieku naktī” ar katru gadu pieaug. Ja 2018. gadā pasākumā bija piedalījušies 2,8% aptaujāto, tad 2024. gadā jau 4,6%. Šī pozitīvā tendence apliecina, ka sabiedrības interese par zinātni un pētnieku darbu kļūst arvien lielāka, un ikgadējais zinātnes komunikācijas pasākums arvien ciešāk stiprina saikni starp pētniekiem un plašāku sabiedrību.

Šī iniciatīva turpināsies arī nākamgad – “Eiropas Zinātnieku nakts 2026” notiks piektdien, 25. septembrī, jau atkal sniedzot sabiedrībai iespēju iepazīt zinātnes praktiskos ieguvumus un lietderību ikdienas dzīvē.

Par researchLatvia

Latvijas zinātnes komunikācijas zīmolu un portālu researchLatvia veido Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai veicinātu Latvijas pētniecības telpas atpazīstamību, iepazīstinātu sabiedrību ar pētniecības sasniegumiem un stiprinātu saikni starp zinātniekiem un sabiedrību. “Zinātnieku nakts 2025” komunikācijas un zinātnes atpazīstamības veicināšanas kampaņa norisinājās ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI