Šādu progresu pamato informatīvas ziņojums “Par progresu emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanā un nepieļaušanā izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbības rezultātiem”, ko sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Labklājības ministriju, Bērnu aizsardzības centru, Veselības ministriju, Valsts kanceleju, Valsts policiju, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Valsts izglītības attīstības aģentūru.
“Līdz šim paveiktais un turpmāk ieplānotais, lai izskaustu un nepieļautu vardarbību skolās, mūs tuvina mērķim – drošai un atbalstošai izglītības videi Latvijā, kas kalpo kā pamats bērnu attīstībai un nākotnes sabiedrības labklājībai. Tomēr, lai sasniegtu uzstādīto mērķi, ir nepieciešami resursi, koordinēta rīcība un ilgtermiņa apņemšanās no pašvaldībām, skolām, pedagogiem, vecākiem un valsts institūcijām. Tikai kopā strādājot, mēs varam panākt, ka nevienam bērnam vai jaunietim skolā nebūs jācieš no emocionālās vai fiziskās vardarbības,” pauž izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Līdz šim ir izstrādāti rīcības algoritmi izglītības iestādēm vardarbības gadījumu risināšanai un instrumenti emocionālās labbūtības stiprināšanai izglītības vidē. Attīstīta starpinstitucionālā sadarbība – dažādas ministrijas, pašvaldības un izglītības iestādes kopā strādā pie risinājumiem, lai veicinātu labbūtību izglītības iestādēs un mazinātu emocionālās un fiziskās vardarbības riskus.
Labbūtības veicināšanai un vardarbības gadījumu mazināšanai izglītības vidē pašvaldībām pieejams finansiāls atbalsts 200 000 eiro gadā, kas rasti no IZM iekšējiem finanšu resursiem, slēdzot sadarbības līgumu ar katru pašvaldību. Pašvaldībām ir iespējas izmantot piešķirtos finanšu līdzekļus, iesaistot izglītības iestādes, kas atrodas attiecīgajā administratīvajā teritorijā, skolēnu psihoemocionālam atbalstam, labbūtības veicināšanai un sociālās atstumtības risku mazināšanai.
Ziņojumā iekļautie risinājumi un plānotie rīcības virzieni arī turpmāk sniegs labākas iespējas nodrošināt:
- drošāku skolas vidi – izglītības iestādēs bērni un jaunieši var mācīties bez baiļu sajūtas, bez emocionālās vai fiziskās vardarbības riska.
- visaptverošu atbalstu iesaistītājām pusēm – atbalsts ne tikai no vardarbības cietušajiem, bet arī pedagogu profesionālās kompetences pilnveides iespējas, vecāku iesaiste un sadarbība ar institūcijām.
- labāku izpratni un informētību – izglītības iestādes darbinieki, vecāki un izglītojamie tiek rosināti labāk izprast, kas ir vardarbība, kā to atpazīt un kā rīkoties.
- stiprinās institūciju sadarbību – valsts un pašvaldību institūcijas kopā ar izglītības iestādēm strādā pie vienotas pieejas un koordinētas darbības.
Lai turpinātu pilnveidot drošu un iekļaujošu vidi skolās tiks turpinātas pedagogu un atbalsta personāla apmācības. Jau no šī mācību gada, ieviešot jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā” atbalsta personāla darba samaksai pieejams papildu valsts finansējums. Tiks pilnveidota datu vākšana un monitorings, uzlabojot datu vākšanu par vardarbības gadījumiem, iesaistītajām pusēm, sekām; nodrošināt salīdzināmus rādītājus. Iesaistot vecākus un skolēnus, tiks palielināta informētība, veidotu drošu vidi, kur bērni un jaunieši jūtas uzklausīti, zina, kur meklēt palīdzību. Kā preventīvi pasākumi jāturpina emocionālās labbūtības veicināšana un veselīgas skolas vides stiprināšana – ne tikai reaģēšana uz problēmām, bet iespējas tās novērst jau laikus. Tāpat tiks turpināts darbs normatīvās vides pilnveidei.
Ar informatīvo ziņojumu “Par progresu emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanā un nepieļaušanā izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbības rezultātiem” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.
