Runājot par administratīvi teritoriālo reformu, kas uzsākta pirms četriem gadiem, Saeimas priekšsēdētāja pauda, ka toreiz reforma solīja optimizēt vietvaru sadrumstalotību, veidojot ekonomiski spēcīgas, efektīvas un politiski stabilas pašvaldības, taču diskusijās ar sabiedrību patlaban daudzviet vērojama pašvaldību un valsts pārvaldes attālināšanās no iedzīvotājiem. “Ierobežoto resursu dēļ jūtams, ka attālāko vietu attīstības jautājumi kļūst otršķirīgi,” atzīmēja D.Mieriņa, uzsverot, ka ir svarīgi nepazaudēt saikni ar iedzīvotājiem, jo teju katram no mums ir būtiska piederības sajūta savam pagastam un novadam.
“Ir nepieciešams kritisks reformas izvērtējums, un tajā jāiesaista arī Valsts kanceleja, pašvaldību pārstāvji, pilsoniskā sabiedrība. Ir jārod risinājumi, kas ļautu pašvaldībām stiprināt saikni ar cilvēkiem. Ja nepieciešams, reformas izmaiņas jāievieš Saeimai – ņemot vērā vietējo kopienu ierosinājumus un pašvaldību domju lēmumus, paredzēt atsevišķu teritoriju pārskatīšanu un pašvaldību izveidošanu,” kongresā sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Uzrunā D.Mieriņa pieskārās arī finanšu situācijai, atzīmējot, ka pašvaldībām jābūt pietiekamiem resursiem, lai iedzīvotājiem varētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus un attīstīt infrastruktūru, un valsts tām nedrīkst uzlikt papildu funkcijas bez pienācīga finansējuma. “Būtiski ir arī izvērtēt pašvaldību publisko funkciju un administratīvo procedūru lietderību, lai varētu atvieglot darbu un taupīt budžeta līdzekļus, pieejamos resursus mērķtiecīgāk ieguldot iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai,” norādīja D.Mieriņa un pauda, ka efektīvākais veids budžeta tēriņu efektivizācijai valsts un pašvaldību budžetos būtu “nulles” budžeta pieeja.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja arī nepieciešamību veicināt iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību darbā, tostarp iespēju rīkot pašvaldību referendumu papildināt ar jaunām to ierosināšanas formām, ieviest vienotu un drošu kolektīvo iesniegumu platformu, kā arī stiprināt iedzīvotāju padomju darbību pašvaldībās.
