Izaugsmi jūnijā nodrošināja apjomu palielinājumi kokrūpniecībā (+6,9%), pārtikas produktu ražošanā (+8,9%), nemetālisko minerālu ražošanā (+18,3%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (+31,1%), kā arī apjomi atsākuši pieaugt datoru, elektronisko un optisko ierīču ražošanā (+11,4%). No apstrādes rūpniecības 22 apakšnozarēm samazinājumus jūnijā gada griezumā uzrāda vairs tikai piecas. No tām nozīmīgākie samazinājumi bijuši iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-16,2%), ķīmisko vielu un produktu ražošanā (-9,6%), kā arī dzērienu ražošanā (-11,5%).
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada pirmajā pusē turpināja pieaugt arvien straujāk, pusgadā vidēji tiem pieaugot par 3,9%. Nelielā ieguves rūpniecības nozare pirmajā pusgadā saruka par 8,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde samazinājās par 4,2%, tādējādi kopējā rūpniecība pirmajā pusgadā nepieauga vairāk par 2,3%.
Šā gada pirmajā pusgadā izaugsmi apstrādes rūpniecībā nodrošināja tieši lielākās apakšnozares – kokrūpniecība pieauga par 5,6%, pārtikas preces tika ražotas par 8,3% vairāk, bet nemetālisko minerālu (būvmateriālu) ražošana palielinājās par 17,9% pret pērnā gada pirmo pusgadu. Savukārt lielākie samazinājumi bijuši gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-2,2%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (-4,4%), kur šā gada maijā un jūnijā jau atgriezusies izaugsme.
Elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi šā gada pirmajā pusgadā bijuši par 4,2% zemāki, nekā pērn, pirmajā pusgadā, ko noteica galvenokārt siltie ziemas mēneši, kas veidoja zemāku energoresursu patēriņu. Apjomu samazinājumu ietekmēja elektroenerģijas ražošanas apjomu sarukums par 20,8% un dabasgāzes patēriņa samazinājums par 3,9%. Elektroenerģijas ražošanā visvairāk samazinājās izlaide tieši hidroelektrostacijās (-34,9%), bet koģenerācijas staciju izlaide saruka par 6,1%. Tikmēr ar saules enerģiju saražotie apjomi pieauga par 74,3%, veidojot 9,7% no visa saražotā elektroenerģijas apjoma pirmajā pusgadā.
Eiropas Savienības kopējā apstrādes rūpniecība, kur atrodas Latvijas galvenās eksporta partnervalstis, šā gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza vien 1,3% apjomu pieaugumu. Kā aptaujās norāda Latvijas rūpnieki, palielinās gan iekšējais, gan ārējais pieprasījums, tomēr iekšējais pieprasījums aug straujāk par ārējo pieprasījumu, kas liecina par izaugsmi tieši vietējā apstrādes rūpniecībā un ekonomikā kopumā, augot arī vietējam preču patēriņam. Jāpiemin, ka aptuveni divas trešdaļas no Latvijā saražotajām precēm tiek eksportētas.
Eiropas Komisijas apkopotais apstrādes rūpniecības konfidences indekss šā gada jūlijā bijis augstākajā punktā kopš 2022. gada maija, ko nosaka galvenokārt pasūtījumu apjomu pieaugums. Arvien vairāk pieaugošie ražošanas apjomi liecina par nozares izaugsmi, tomēr piesardzību liek ievērot ASV ievedmuitas tarifi, kuriem uz Latvijas ražošanu vairāk būs netiešs efekts, proti, ietekme veidosies no ražošanas apjomu dinamikas un izmaksām Latvijas eksporta partnervalstīs. Turpinoties mērenai nozares izaugsmei, 2025. gadā apjomu pieaugums Latvijas apstrādes rūpniecībā var pārsniegt 5% atzīmi.
