VMD darba grupas apspriede, kas tikusi sasaukta 1. jūlijā nomedīšanas limita noteikšanai ir notikusi bez vides organizāciju līdzdalības, pārkāpjot Vides aizsardzības likuma 8. panta otro daļu – iespēju sabiedrībai realizēt savas likumā noteiktās tiesības ņemt dalību ar vidi saistīta konkrēta jautājuma apspriešanā.
Turklāt sabiedrībai nav bijusi iespējas izvērtēt, kāda ir reālā plēsēju ietekme uz tautsaimniecību, kā arī aizsardzības pret vilku postījumiem pasākumu rezultativitāte. Šādu datu nav bijis ne periodā, par kuru kritisku vērtējumu devusi Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā (“Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?” Nr. 2.4.1-16/2019), sniedzot virkni rekomendāciju, kas nav ievērotas, ne tādi ir iegūti un analizēti arī šobrīd. Nav ticamu datu, kas pierādītu, kas vilku populācijas stāvoklis un pārvaldības modelis Latvijā būtu vērtēts, ievērojot jaunākos Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumus un secinājumus vilku lietās (Spānijas lieta C-436/22, Austrijas lieta C-601/22), jo īpaši 2025. gada 12. jūnija spriedumu Igaunijas vilku lietā C-629/23, kas ļautu Latvijai turpināt īpaši aizsargājamas sugas izšaušanas praksi 60% no populācijas ar neatbilstošu un kaitniecisku sākuma termiņu 15. jūliju.
“Dalībvalstis patiešām ir plaši interpretējušas labvēlīga aizsardzības stāvokļa (FCS) koncepciju. Tomēr nesen pieņemtie Eiropas Tiesas nolēmumi nosprauž skaidrākas robežas, kurās dalībvalstīm jāizmanto sava rīcības brīvība. Ņemot vērā šos nolēmumus un zinātniskās atziņas par ģenētisko dzīvotspēju un ekoloģisko funkciju, veidi, kā labvēlīga aizsardzības stāvokļa (FCS) koncepcija tiek piemērota tādās vietās kā Baltija un Zviedrija, šķiet diezgan problemātiski,” jautāts par siutāciju Baltijā, komentē Dr. Arie Trouwborst (Nīderlande) – Eiropā atzīts vides tiesību eksperts un autoritāte, kurš šogad martā piedalījās arī “Silavas” rīkotajā 12. Baltijas Terioloģijas konferencē.
Vērtējot populācijas stāvokli un nosakot nomedīšanas limitus, obligātais nosacījums ir references vai atskaites lielums (minimālais skaitliski izteiktais indivīdu daudzums) labvēlīga aizsardzības stāvokļa sliekšņa vērtējumam (FRV) vilkiem, kas Latvijā ir 600 indivīdi pēc medībām. Jānorāda, ka nav pieejamu zinātniska monitringa ceļā apstiprinātu datu, kas apliecinātu, ka pēc sugas aizsardzības plānā noteiktā maksimāli pieļaujamā 300 vilku izšaušanas limita trīs sezonas pēc kārtas, Latvijas teritorijā paliktu 600 indivīdu. Jānorāda arī, ka līdz pat šim brīdim VARAM vēl nav publiskojusi Ziņojumu Eiropas Komisijai par biotopu un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā par 2019.–2024. gada periodu, kas ļautu sabiedrībai iepazīties ar Latvijas atskaiti par sugas stāvokli sešu gadu periodā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, VMD lēmums pieļaut vilku nomedīšanas limita celšanu par 70 indivīdiem virs sugas aizsardzības plānā noteiktā maksimāli pieļaujamā sliekšņa, ir atklāta kaitniecība, par ko tiks informētas starptautiskās vides tiesību organizācijas un dabas aizsardzības institūcijas.
