2025. gada janvārī apsūdzētais, būdams alkohola ietekmē, dusmu vadīts, aiz atriebības par iepriekš notikušiem savstarpējiem konfliktiem, slepkavības nolūkā atnāca pie cietušā uz viņa dzīvesvietu Daugavpilī. Caur neaizstikloto logu viņš iekļuva mājā, piegāja pie istabā uz dīvāna gulošā vīrieša un, apzinoties, ka pēdējais ir aizmidzis un tādējādi atrodas stāvoklī, kas liedz viņam apzināties apkārtējos apstākļus, saprast apsūdzētā darbību nozīmi un raksturu, kā arī izrādīt pretošanos tām, tas ir, atrodas bezpalīdzības stāvoklī, ar līdzi paņemto metāla cauruli tīši izdarīja vismaz 16 sitienus pa cietušā galvu.
Vīrietim nodarītie miesas bojājumi pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai un bija tiešā cēloniskā sakarībā ar viņa nāves iestāšanos.
Apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina pilnībā, norādot, ka sita cietušajam, lai nogalinātu, apzināti, tīši, spēcīgi un palīdzību nemēģināja sniegt.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
