“Mēs vairs nevaram izmainīt to, kas notika. Taču mēs varam izvēlēties, ko darīsim tagad. Mēs varam mācīt saviem bērniem, ka cilvēka dzīvība ir svēta. Ka mīlestība ir ne tikai jūtas, bet arī rīcība,” aicināja D.Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka holokaustā mūsu valsts teritorijā nāvei tika nolemti 70 tūkstoši Latvijas ebreju. “Tas bija apzināts ļaunums,” sacīja D.Mieriņa, uzsverot, ka šī bija viena no tumšākajām lappusēm okupētās Latvijas vēsturē – tika veikts noziegums pret pašu ļaudīm, Latvijas pilsoņiem. “Mēs toreiz bijām zaudējuši savu valstiskumu, 1941.gada vasarā padomju okupāciju nomainīja nacistu okupācija. Vienlaikus nav nekāda attaisnojuma tiem vietējiem kolaborantiem, kas tieši piedalījās šajās zvērībās,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.
D.Mieriņa atzīmēja, ka šī ir arī diena, kad atceramies cilvēkus, tostarp Žani Lipki, kas pašaizliedzīgi, riskējot ar savām un savu ģimenes locekļu dzīvībām, glāba ebrejus. “Arī pašā drūmākajā laikmetā atrodas gaišie spēki, kuru cilvēcība un izlēmīgā rīcība neļauj ļaunumam gūt virsroku,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
“Vēsture ir jāzina, un tā ir jāmācās, lai to nevarētu sagrozīt un pārrakstīt kādi tumšie spēki. Citādāk ļaunums var palikt nesodīts. Traģiskās Latvijas vēstures lappuses mums norāda uz šodienas noziegumiem pret cilvēci Ukrainā,” pauda D.Mieriņa, uzsverot, ka mūsu kā demokrātiskas un civilizētas sabiedrības pienākums ir neatstāt tos nesodītus.
Piemiņas brīdī memoriālā ebreju genocīda upuriem piedalījās arī Prezidija locekļi, Saeimas deputāti, kā arī citas valsts amatpersonas un ārvalstu diplomātiskais korpuss.
