Latvijas oficiālajā statistikas portālā publicētie Labklājības ministrijas dati liecina, ka 2024. gadā valstī bija 215 091 pieaugušais ar dažāda veida invaliditāti. Tikmēr ES statistikas pārvaldes “Eurostat” 2023. gada dati atklāj, ka Latvijā ir augstākais invaliditātes līmenis ES valstu vidū, 40,7% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem ziņojot par kāda veida ierobežojumiem veselības problēmu dēļ, kas viņiem traucē veikt ikdienas darbības.
“Tas faktiski nozīmē, ka katrs ceturtais vai trešais iedzīvotājs kādā dzīves posmā saskaras ar piekļūstamības šķēršļiem. Uzskatu, ka izpratne par piekļūstamības trūkuma mērogu vēl tikai veidojas – uzņēmumi bieži nezina ne par savām saistībām, ne par to, kā praktiski un efektīvi īstenot likuma prasības. Piekļūstamība nereti tiek uztverta kā šaura prasība, kas skar tikai dažus. Patiesībā tā ir būtiska teju pusei sabiedrības, un jebkurš uzņēmums, kas vēlas augt un attīstīties, to nevar ignorēt. Jo tā nav tikai atbilstība likumā noteiktajam – tā ir atvērtība klientam, cieņa pret lietotāju un domāšana ilgtermiņā. Kad 40,7% sabiedrības ir izslēgti, uzņēmējdarbībai nav nākotnes, tāpēc piekļūstamība ir arī izaugsmes priekšnoteikums,” stāsta Ivars Balodis, invalīdu un viņu draugu biedrības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs.
Viņš papildina, ka katru gadu “Apeirons” komanda sniedz ap 200 konsultāciju un vada vairāk nekā 100 apmācību par piekļūstamības un komunikācijas jautājumiem. Tomēr uzņēmumiem aizvien nav skaidrs, kas jādara, lai ieviestu jaunās likuma prasības, un tas izgaismo ne vien informācijas trūkumu, bet arī apjukumu, ko rada sadrumstalotā atbildība starp vairākām valsts iestādēm.
“Lai gan Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma mērķis ir iekļaujoša vide, pārmaiņas diemžēl nereti tiek ieviestas jau izstrādātos produktos un pakalpojumos – brīdī, kad jau nepieciešami dārgi un laikietilpīgi labojumi. Tomēr visefektīvākā pieeja ir savlaicīga konsultācija ar cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem vai viņus pārstāvošām organizācijām piekļūstamību uzlabojošu risinājumu izstrādes sākumā. Tad var panākt gan kvalitatīvāku rezultātu, gan arī ietaupīt resursus. Mūsu pieredze rāda, ka uzņēmumu attieksme būtiski mainās, kad tie redz, kā cilvēks ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem ikdienā mēģina izmantot konkrēto pakalpojumu. Tad piekļūstamība kļūst nevis par birokrātisku pienākumu, bet par reālu vajadzību,” tā I. Balodis.
Piemēram, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija”, sadarbojoties ar “Apeirons” un citām organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar kādiem funkcionāliem traucējumiem, pērn veica 10 uzņēmuma klientu apkalpošanas centru, digitālās vides, kā arī fiziskās vides pielāgošanu cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un citiem funkcionāliem traucējumiem. Uzņēmums kā viens no pirmajiem Latvijā, kas izveidojis klientu apkalpošanas centrus, kas aprīkoti ar automātiskajām durvīm, pazeminātiem galdiem un piekļuves iespējām ratiņkrēslu lietotājiem, vizuāliem un audio risinājumiem nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem, kā arī taktiliem elementiem un labiekārtotu navigāciju vājredzīgiem klientiem. Vienlaikus veikts darbs, nodrošinot piekļūstamus digitālos pašapkalpošanās risinājumus, apmācot arī personālu darbā ar dažādu vajadzību klientiem.
“Mūsu sadarbība ar “Bite Latvija” apliecina, cik daudzveidīgu un kvalitatīvu piekļūstamību iespējams panākt, ja risinājumu izstrādē tiek iesaistīti paši to lietotāji. Tā ir sadarbība, kurā satikās atvērtība, cieņa un vēlme patiesi saprast – piemērs, ko būtu vērtīgi ņemt par paraugu arī citiem, sazinoties ar mums,” norāda Ivars Balodis.
“Veidojot vēl iekļaujošāku un piekļūstamāku vidi, mums bija būtiski sadarboties ar organizācijām, kas apvieno cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem un vislabāk pārzina konkrēto cilvēku grupu vajadzības – īpaši svarīgi bija nodrošināt, lai šajā procesā piedalās cilvēki, kuri būs jaunieviesto risinājumu lietotāji. Citiem vārdiem sakot, mums rūp ne tikai likuma prasību izpilde, bet arī rezultāts, kas patiešām strādā un atbalsta visu mūsu klientu un darbinieku vajadzības. Tāpat būtiski akcentēt, ka piekļūstamības uzlabošana nav vienā dienā paveicams ieguldījums – tā ir ilgtermiņa apņemšanās, kas prasa regulāru uzmanību, nemitīgi pilnveidojot uzņēmuma piekļūstamības aspektus,” saka “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas.
Vienlaikus, raugoties uz sabiedrību kopumā, I. Balodis akcentē, ka ir redzama izpratnes attīstība, un cilvēki arvien vairāk saprot, kāpēc vajadzīgi alternatīvie teksti, reāllaika subtitri un zīmju valodas tulkojums. Tomēr vēl veicams apjomīgs darbs, īpaši attiecībā uz fiziskās vides pielāgojumiem, kas Latvijā joprojām nav ietverti likumā.
“Lai jaunās direktīvas ieviešana patiesi uzlabotu dzīves kvalitāti cilvēkiem, uz kuru tiesībām tā vērsta, tai jābūt vairāk nekā “ķeksītim”. Ir svarīgi, lai uzņēmumi apzinās, ka aiz WCAG (The Web Content Accessibility Guidelines) standarta, kontrasta pogas vai subtitriem ir cilvēks. Ilgtermiņā būs nepieciešama konsekventa un cieša sadarbība starp uzņēmumiem, valsts iestādēm, nevalstisko sektoru un, protams, pašiem lietotājiem, jo tas ir nepārtraukts, uz attīstību vērsts process. Arī mēs turpināsim atbalstīt uzņēmumus ar konsultācijām, apmācībām un praktiskiem risinājumiem,” uzsver I. Balodis.
Par apvienību “Apeirons”
Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” darbojas jau vairāk nekā 25 gadus. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt cilvēku ar invaliditāti intereses, veicinot pieejamību, nodarbinātību, sabiedrības informētību un izglītību.
