Tirgus tendences liecina, ka pēdējos gados Baltijas valstīs pakāpeniski pieaug uzņēmumu skaits, kas finansējuma piesaistei izvēlas emitēt obligācijas. Šajā jomā visstraujākā izaugsme pēdējos gados bijusi tieši Latvijā. Savukārt Igaunijā 2024. gadā notikušas sešas jaunas obligāciju emisijas vai iepriekš emitētu obligāciju refinansēšana, Lietuvā – 11, bet Latvijā – 19. Savukārt akciju tirgus jomā izaugsme ir bijusi mērenāka, tirgū ienākot tikai atsevišķiem jauniem dalībniekiem.
Krājobligāciju kā zema riska un fiksēta ienākuma ieguldījumu alternatīvas pieejamība privātpersonām veicina iedzīvotāju finanšu pratību un vairo iedzīvotāju praktisko investīciju pieredzi. 2024. gadā iedzīvotāju ieguldījumu apjoms krājobligācijās turpināja kāpt, gada beigās sasniedzot 322 miljonus eiro, kā arī novērota tendence, ka vairāk kā puse no kopējā dzēstā krājobligāciju apjoma tiek ieguldīts krājobligācijās atkārtoti. No 2025. gada janvāra līdz maijam krājobligācijas emitētas 108 miljonu eiro apmērā, kas aptuveni atbilst šajā periodā dzēstajam krājobligāciju apjomam. Tas liecina par stabilu un noturīgu iedzīvotāju pieprasījumu pēc šī valsts nodrošinātā ieguldījumu instrumenta un iedzīvotāju vēlmi veikt atkārtotus ieguldījumus krājobligācijās.
Latvijas kapitāla tirgus attīstībai ir būtiska nozīme ilgtermiņa ekonomikas izaugsmē un investīciju piesaistē. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, nepieciešama gan finanšu instrumentu pilnveidošana un dažādošana, gan aktīvāka privātpersonu, uzņēmumu un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iesaiste.
Lai arī 2023. gadā valdība apstiprināja mērķi veicināt finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un radīt jaunas investīciju iespējas, pašlaik tikai trīs valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, tostarp AS “Air Baltic Corporation”, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, plāno veikt sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) līdz 2027. gadam. Tas nozīmē, ka tirgus kapitalizācijas pieauguma mērķa sasniegšanai ar pašreizējo tempu nepietiek.
Lai stiprinātu kapitāla tirgu, FM piedāvā virzīties uz plašāku reformu īstenošanu. Tiek rosināts iesaistīties Eiropas Savienības (ES) līmeņa diskusijās par Investīciju un uzkrājumu savienības izveidi, vienlaikus nodrošinot ES tiesību aktu kapitāla tirgus jomā pārņemšanu nacionālajā regulējumā. Tāpat nepieciešams izvērtēt iespēju pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējumu, lai veicinātu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu. Tiek minēta nepieciešamība pārskatīt arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa “nepietiekamās kapitalizācijas” regulējumu un paplašināt izņēmumus finanšu institūcijām.
Plānots analizēt arī iespējas ieviest investoru pārstāvja institūtu Latvijas tiesību sistēmā, kā arī izvērtēt REIT (nekustamā īpašuma ieguldījumu fondu) regulējuma ieviešanu Latvijā un izstrādāt priekšlikumus tā īstenošanai. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt arī vietējam tirgum pielāgotu vērtspapīrošanas instrumentu izstrādi, kā arī veikt normatīvo aktu grozījumus Sākotnējā reģistra darbības izbeigšanai ar atbilstošu pārejas periodu.
Ziņojumā ir apskatīta turpmākā rīcība valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, ņemot vērā Valsts kancelejas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kas paredz pilnveidot regulējumu attiecībā uz valsts līdzdalības pārvērtēšanu arī tām kapitālsabiedrībām, kurām šobrīd noteikts daļu atsavināšanas aizliegums. Pēc likuma pieņemšanas būs iespējams noteikt, kurām no šīm sabiedrībām veicama līdzdalības pārvērtēšana un mazākuma daļas atsavināšana, īstenojot sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).
Papildus jānorāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 13. maija sēdes lēmumam viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu (ne mazāk kā 10%) atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029. gadam, tostarp attiecībā uz komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām pašlaik normatīvi noteikts privatizācijas aizliegums.
Informatīvais ziņojums pieejams Tiesību aktu projektu portālā.
