Šā gada deviņos mēnešos kopumā eksporta vērtība salīdzinājumā ar aizvadītā gada attiecīgo periodu palielinājusies par 4,4%. Eksportētāji pakāpeniski pielāgojas jaunajiem ārējās tirdzniecības nosacījumiem, ko ietekmē ASV ārējās tirdzniecības politikas kursa maiņa, šā gada aprīlī paziņojot par muitas tarifu ieviešanu. ASV preču eksporta īpatsvars kopējā Latvijas preču eksportā ir zems – nedaudz zem 3% gan pērnajā gadā, gan šā gada astoņos mēnešos. Tomēr ASV ieviestie muitas tarifi un citu lielāko pasaules ekonomiku atbildes pasākumi kavē pasaules tirdzniecības attīstību un rada papildu nenoteiktību globālajā ekonomikā.
Latvijas preču eksporta pieaugums šā gada septembrī bija diversificēts un fiksēts praktiski visās preču grupās, izņemot papīra un poligrāfijas izstrādājumus, kā arī tekstilmateriālus. Lielāko devumu preču eksporta pieaugumā nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums par 12,8% jeb 53 milj. eiro, salīdzinot ar pērnā gada septembri. To galvenokārt veicināja eļļas augu sēklu un augļu, piena pārstrādes produktu, graudaugu, labības un miltu, kā arī citu produktu eksports. Šis preču grupas eksports šogad ir samērā svārstīgs, līdz ar to uzturēt tik augstu pieaugumu arī turpmāk būs grūti.
Pakāpeniski atjaunojas koksnes un koka izstrādājumu eksports. Šā gada septembrī šīs grupas eksports palielinājies par 6,6% gada izteiksmē, bet augustā bija fiksēta izaugsme 5,4% apmērā. Dati liecina, ka šīs nozares preču eksports varētu būt noturīgs, ko apstiprina arī apstrādes rūpniecības dati, jo kokrūpniecības apakšnozare uzrāda pozitīvu dinamiku jau kopš pērnā gada nogales, bet pēdējos mēnešos šīs apakšnozares produkcijas apjoma kāpums pietuvojies 10%. Pašreiz koksnes un koka izstrādājumu eksportu virza augstāks kokskaidu plātņu, saplākšņa, namdaru un būvgaldnieku darinājumu, kā arī koka šķeldas eksports.
Būtisks eksporta pieaugums bija fiksēts ar reeksportu saistītām preču grupām, tostarp minerālproduktu eksporta vērtība gada laikā palielinājusies par 14,3%, ko ietekmēja akmeņogļu darvas eļļas, naftas un gāzes eksports, savukārt elektroenerģijas eksports samazinājies, bet satiksmes līdzekļu eksports bija par 27,7% augstāks, ko noteica automobiļu eksports.
Šā gada oktobrī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pārskatīja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam, tās nedaudz palielinot. SVF prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,2%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā šā gada jūlija prognozēs. Tomēr prognozētā pasaules ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz mērenāka nekā 2024. gadā, kad pasaules IKP palielinājās par 3,3%. SVF norāda, ka joprojām pastāv būtiski riski, kas apdraud nākotnes perspektīvas, un ilgstoša politiskā nenoteiktība varētu mazināt patēriņu un investīcijas, taču pasaule pakāpeniski pielāgojas jaunajai realitātei. Eirozonas ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,2% apmērā 2025. gadā un 1,1% apmērā 2026. gadā. Sagaidāms, ka atlikušajos šā gada mēnešos Latvijas preču eksports turpinās mērenu izaugsmi, tomēr eksporta dinamika ir svārstīga, līdz ar to nevar izslēgt arī eksporta kritumu atsevišķos mēnešos.
Neskatoties uz straujo preču eksporta kāpumu, preču ārējās tirdzniecības deficīts šā gada septembrī būtiski palielinājies straujā preču importa dēļ. Preču importa vērtība gada laikā pieauga straujāk par eksporta vērtību, kopumā par 13,5%, sasniedzot 2090,5 milj. eiro. Tā rezultātā preču ārējās tirdzniecības negatīvā bilance palielinājusies par 108 milj. eiro līdz 356 milj. eiro. Straujais importa kāpums negatīvi ietekmē ārējās tirdzniecības bilanci, tomēr vienlaicīgi importa dinamiku jāanalizē kontekstā ar privātā patēriņa un investīciju attīstību. Ceturkšņa dati liecina, ka importā pusē šogad pieaug tieši patēriņa un starppatēriņa preces, kamēr kapitālietilpīgo preču imports samazinās.
