“Šis regulējums dod spēcīgu signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos. Attīstot vietējo degvielas ražošanu, mēs ne vien spējam spēcināt mūsu enerģētisko pašpietiekamību, bet arī sekmēt degvielu tirgū ļoti nepieciešamo konkurenci. Latvijā ražota degviela dod iespēju stiprināt mūsu pašu ekonomiku – atbalstot vietējo ražošanu, mēs nodrošinām, ka papildu līdzekļi nonāk valsts un pašvaldību budžetā, nevis ārvalstu uzņēmumu peļņā. Šie resursi tālāk tiek ieguldīti sabiedrībai nozīmīgās jomās tepat Latvijā – izglītībā, drošībā u. c.,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Klimata un enerģētikas ministrija pozitīvi novērtē dialogu ar parlamenta pārstāvjiem, uzklausot priekšlikumus likumprojekta pilnveidojumiem, kā arī nozaru asociāciju pausto gatavību turpināt praktisku virzību uz konkurētspējīgiem un ilgtspējīgiem risinājumiem, sniedzot patērētājiem alternatīvas iespējas – piemēram, Latvijā ražotu biodegvielu vai biometānu no vietējiem resursiem – rapša, pārtikas rūpniecības atlikumiem, atkritumiem.
Kā norādījusi Latvijas Biodegvielu un Bioenerģijas asociācija, degvielas importa atkarība padara Latviju īpaši ievainojamu pret globālajām naftas tirgus svārstībām, kas izraisa cenu kāpumu un tieši skar gan uzņēmumus, gan iedzīvotājus. Ražojot uz vietas, Latvija var būt neatkarīgāka un pasargāta no fosilo resursu cenu svārstībām.
“Eiropas Savienības ilgtspējas ziņošanas regulējums pieprasa, ka Latvijas eksportspējīgajām nozarēm ir jāpiedāvā tirgum tādi produkti un pakalpojumi, kas atbilst ilgtspējas prasībām, kas ietver arī informāciju par to, kādi enerģijas veidi ražošanā tiek izmantoti. Ja šīs nozares nespēs to nodrošināt, nozares riskē tikt izslēgtas no globālajām eksporta piegādes ķēdēm. Tas savukārt nozīmētu risku Latvijai kļūt par izolētu spēlētāju pasaules tirgū – ar tiešu ietekmi uz mūsu tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmi. Šeit mēs varam runāt par, piemēram, tādu materiālu eksportu kā – cements, tērauds, ķīmiskā rūpniecība,” skaidro ministrs Melnis.
Vienlaikus, sekojot līdzi prognozēm par elektrifikācijas pieaugumu, jāatzīst, ka tas ir būtisks veicinošs faktors moderno degvielu ražošanā, īpaši ūdeņraža ražošanā, kas ir ļoti nozīmīga aviācijas nozarei. Jau šobrīd pilotprojekta līmenī tiek testēti autobusi, kas darbojas uz ūdeņradi.
Līdzās regulējumam, KEM nodrošina arī atbilstošus patēriņa veicinošus instrumentus, lai atbalstītu šādu iniciatīvu īstenošanu. KEM šī gada sākumā izstrādāja un valdība apstiprināja atbalsta programmu biometāna ražošanai un pārvadei. Atbalsta programmai varēs pieteikties gan topošie, gan esošie biometāna ražošanas un biometāna pārvadāšanas uzņēmumi. Programma būs atvērta provizoriski š. g. rudenī, līdz pat 2029. gada 31. decembrim. Kopējais atbalsta programmas finansējums – 21,5 milj. eiro.
Atbalsts tiks sniegts, lai iegādātos biometāna attīstīšanas un ražošanas iekārtas, ar biometānu darbināmu transportēšanas komplektu, kā arī biometāna pārvadei un uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidei.
Savukārt Modernizācijas fonda programmas ietvaros ir atvērta projektu iesniegšanas II kārta līdz š. g. 18. jūlijam. Programma sniedz iespēju pašvaldībām, pašvaldību uzņēmumiem un privātajiem uzņēmumiem saņemt līdzfinansējumu elektroauto iegādei un to uzlādes infrastruktūras attīstībai.
