Datus apkopotā veidā par enerģētiku un klimatneitralitāti var skatīt Klimata pārmaiņu informācijas panelī, kas sniedz pārskatāmu ieskatu par siltumnīcefektu gāzu jeb SEG emisijām, enerģijas patēriņu, sasniedzamajiem mērķiem un citām nozarēm, kas ir ietekmētas klimata pārmaiņu dēļ. Rādītāji ļauj veikt pastāvīgu faktiskās situācijas novērtēšanu un uzraudzību, lai pārliecinātos, ka plānotās aktivitātes tiek īstenotas un sniedz prognozētos rezultātus.
Latvijā ir ceturtais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES) – 2023. gadā tas sasniedza 43,2%, kamēr ES vidēji tie bija 24,6%. Transporta nozarē AER īpatsvars 2023. gadā Latvijā bija 1,36%, ES – vidēji 10,8%. Savukārt AER īpatsvars apkurei 2023. gadā bija 61,4%, kas ir trešais augstākais rādītājs pēc Zviedrijas (67,1%) un Igaunijas (66,7%) starp visām ES dalībvalstīm. ES atjaunojamā enerģija veidoja 26,2% no kopējās apkurei un dzesēšanai patērētās enerģijas. AER saražotās elektroenerģijas īpatsvars galapatēriņā Latvijā ir 54,3%, par 9% vairāk nekā ES vidēji – 45,3%.
Pieaug vēja elektrostacijās (VES) un saules elektrostacijās (SES) saražotā enerģija
2024. gadā Latvijā saražoja 6322 GWh (gigavatstundas) elektroenerģijas (par 1,0% mazāk nekā 2023. gadā), no tā 4643 GWh bija no AER. Salīdzinājumā ar 2023. gadu saražotais apjoms no AER samazinājās par 6,4% (par 320 GWh).
VES un SES 2024. gadā saražots par 59,2% vairāk elektroenerģijas nekā 2023. gadā. Hidroelektrostacijās 2024. gadā saražoja 3210 GWh – par 15,4% jeb 584 GWh elektroenerģijas mazāk nekā gadu iepriekš. Ievērojams saražotās elektroenerģijas palielinājums 2024. gadā bija SES – 536 GWh, kas ir vairāk nekā divas reizes jeb par 297 GWh vairāk nekā 2023. gadā, ko ietekmēja aktīva saules paneļu uzstādīšana. VES saražoja 276 GWh elektroenerģijas, kas ir par 1,8% jeb 5 GWh vairāk nekā 2023. gadā.
Koģenerācijas stacijās pērn saražoja 2300 GWh elektroenerģijas, no tā 27,0% bija no AER (biogāzes un biomasas koģenerācijas stacijās), kas ir par 4,6 procentpunktiem mazāk nekā 2023. gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2024. gadā saražotā elektroenerģija biogāzes koģenerācijas stacijās samazinājās no 182 GWh līdz 164 GWh (par 9,9%), savukārt biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās samazinājās no 477 GWh līdz 457 GWh (par 4,2%).
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2024. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā sasniedza 82,6 PJ, kas ir par 0,1% jeb 0,1 PJ mazāk nekā 2023. gadā.
AER kopējais patēriņš piecu gadu laikā (no 2020. līdz 2024. gadam) palielinājās par 11,2% (8,3 PJ). Kurināmās koksnes īpatsvars kopējā AER patēriņā 2024. gadā bija 76,7%. Savukārt elektroenerģijas patēriņa īpatsvars bija 17,5%. Biodegvielas īpatsvars kopējā patēriņā 2024. gadā bija 1,8%. Biogāzes un citu energoresursu patēriņa īpatsvars bija attiecīgi 2,0% un 2,1%.
Kurināmās koksnes eksports palielinājies
2024. gadā eksportēti 53,2 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 27% vairāk nekā 2023. gadā. Lielāko daļu veidoja koksnes granulas. Eksporta apjomi pieauga gan granulām, gan koksnes atlikumiem un šķeldai, savukārt malkas un brikešu eksports samazinājās.
Lielākais kurināmās koksnes patērētājs ir pārveidošanas sektors**** – 2024. gadā tā patēriņš (23,2 PJ) veidoja 36,7% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa. Mājsaimniecībās kurināmās koksnes patēriņš 2024. gadā bija 29,0% no kopējās koksnes patēriņa. Lielākais kurināmās koksnes patēriņš rūpniecībā un būvniecībā bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Elektroenerģijas patēriņš transportā 2024. gadā bija 440 teradžouli (TJ), kas ir par 14,0% (par 54 TJ) vairāk nekā 2023. gadā, ko veicināja elektroautomobiļu skaita pieaugums. Salīdzinājumā ar 2023. gadu, elektroenerģijas patēriņš autotransportā palielinājās par 28,4% (par 44 TJ), bet dzelzceļa transportā palielinājās par 4,9% (par 11 TJ). Elektroenerģijas patēriņš cauruļvadu transportā turpina samazināties un 2024. gadā bija 4 TJ – par 20,0% jeb 1 TJ mazāk nekā iepriekšējā gadā un 3,8 reizes (par 11 TJ) mazāk nekā 2020. gadā. Biodegvielas patēriņš transporta sektorā 2024. gadā bija par 0,8 PJ jeb 1,6 reizes lielāks nekā 2023. gadā. Biodegvielu patēriņa pieaugums skaidrojams ar atgriezto prasību par obligāto biodegvielas piejaukumu dīzeļdegvielai un benzīnam 2024. gadā.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Plašāka informācija par enerģētikas sektoru, tai skaitā arī par AER statistikas metadatiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Nozares/Enerģētika”.
Metodoloģiskā informācija
* Atjaunīgie energoresursi (AER) ietver vēja enerģiju, saules enerģiju, hidroenerģiju, plūdmaiņu enerģiju, ģeotermālo enerģiju, biomasu (koksni, salmus, biogāzi, biodegvielu) un atjaunojamos atkritumus. Pārveidošanas sektorā tie ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa.
** Kopējais energoresursu patēriņš ietver energoresursu patēriņu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors), un galapatēriņu, kas ietver visas tautsaimniecības nozares, kā arī mājsaimniecības. Dati ieguvei par elektroenerģijas ražošanu tiek aptvertas katlumājas, kas ražo siltumenerģiju pārdošanai, visas koģenerācijas stacijas, kas uzsākušas darbību vismaz trīs mēnešus pirms pārskata perioda beigām.
**** Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai.
