Pēdējo gadu laikā Eiropas Savienībā (ES) aizvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad iedzīvotāji iegādājas viltotus farmācijas produktus, bieži vien neapzinoties šo preču izcelsmi vai sastāvu. Arī Latvijas iedzīvotāji nav pasargāti no viltotu medikamentu un uztura bagātinātāju iegādāšanās, ņemot vērā arvien plašākās e-komercijas iespējas. Šādi produkti var būt neefektīvi, toksiski vai saturēt nepārbaudītas un nesertificētas vielas, radot tiešu kaitējumu veselībai.
Kampaņas mērķis ir veicināt izpratni par šiem riskiem un uzsvērt katra iedzīvotāja atbildību par savu un līdzcilvēku drošību. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Intelektuālā īpašuma aizsardzība ir ne tikai ekonomikas jautājums, bet arī cieši saistīta ar sabiedrības drošību, veselību, tiesiskumu un pat dzīvību. Pagājušajā gadā Eiropā konfiscēti viltoti medikamenti 64 miljonu eiro apmērā, izjauktas vairāk nekā 50 noziedzīgas grupas. Šie organizētās noziedzības tīkli darbojas arī Latvijā – tie ir klātesoši mūsu sociālajos tīklos, loģistikas sistēmās, pat mūsu reklāmās. Valstij un sabiedrībai ir kopīga atbildība – informēt, uzraudzīt un izvēlēties oriģinālu. Katrs apzināts lēmums pret viltojumiem ir solis drošākas, veselīgākas sabiedrības virzienā.”
Iedzīvotāju paradumi un viltojumu normalizācija
Saskaņā ar Patentu valdes 2024. gadā veiktās aptaujas datiem 41% Latvijas iedzīvotāju apsvērtu viltojuma iegādi, turklāt vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem tādu, kuri iegādātos kāda zīmola viltojumu, ir vairāk nekā puse – 54%.
Šie skaitļi norāda uz nopietnu problēmu – daļai sabiedrības viltojumi ir kļuvuši par pieņemamu alternatīvu legālai produkcijai. Jo lielāks satraukums ir par to, ka starp viltotiem produktiem, ko iegādājas iedzīvotāji, var būt arī viltoti medikamenti vai uztura bagātinātāji, medicīnas ierīces. Šī tendence gan nav unikāla – līdzīgas problēmas ar viltojumu pieprasījumu un uztveri novērojamas arī citviet Eiropā.
Patentu valdes direktors Agris Batalauskis norāda, ka ir būtiski uzrunāt ne tikai jauniešus, kuri īpaši bieži tiek pakļauti viltojumu izplatītāju mārketinga manipulācijām sociālajos tīklos, bet arī plašāku sabiedrību: “Viltotu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošana apdraud jebkura cilvēka veselību, tāpēc kampaņas uzdevums ir ne vien brīdināt par viltojumu bīstamajām sekām, bet arī izglītot, kā pasargāt sevi no potenciālā apdraudējuma. Ceru, ka šī kampaņa uzlabos iedzīvotāju zināšanas un ikdienas paradumus, veicinot spēju atpazīt viltojumus un stiprinot uzticēšanos pārbaudītiem ražotājiem un oficiāliem izplatītājiem. Mūsu dati par iedzīvotāju attieksmi pret viltojumiem rāda bīstamu tendenci, jo starp viltojumiem, ko apzināti apsver iegādāties 41% iedzīvotāju, var būt ari viltoti medikamenti vai uztura bagātinātāji.”
Viltojumu tīkli un organizētā noziedzība
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumi liecina, ka Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieauga pieprasījums pēc individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, testiem un medikamentiem. Šo situāciju nekavējoties izmantoja organizētās noziedzības grupas, kas ražoja un aktīvi izplatīja nelegālas preces, izmantojot e-komercijas platformas, pasta sūtījumu pakalpojumus un sociālos medijus. Šāda dinamika ievērojami pārslogoja uzraudzības iestādes un muitas dienestus.
OECD analīze atklāj, ka pasaules mērogā 2021. gadā viltojumu tirdzniecības apjoms sasniedza aptuveni 394 miljardus eiro jeb 2,3% no kopējā globālā importa. ES šis īpatsvars bija vēl augstāks – 4,7% no kopējā importa. Viltojumu izplatīšanu veicina gan interneta platformas, gan loģistikas uzņēmumu izmantošana, tostarp pasta sūtījumi, kas neliela apjoma pasūtījumiem ļauj izvairīties no muitas kontroles. 2020. – 2021. gadā 79% gadījumu, konfiscētie sūtījumi saturēja mazāk nekā 10 priekšmetus. Īpaši bīstami ir gadījumi, kad viltotas preces ražo vai komplektē tuvu mērķa tirgiem, izmantojot tā sauktās “lokalizācijas” stratēģijas, kas izslēdz papildus obligātās pārbaudes, kontroli, rezultātā apgrūtinot uzraudzību un prasot jaunas pieejas starptautiskai sadarbībai un kontrolei.
2023. gadā Europol operācijas “SHIELD IV” laikā visā Eiropā konfiscēti viltoti medikamenti 64 miljonu eiro vērtībā, aizturēti vairāk nekā 1200 cilvēki un izjauktas vairāk nekā 50 noziedzīgas grupas, atklātas nelegālas laboratorijas un slēgtas desmitiem tīmekļa vietņu.
Raimonds Zukuls, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors atzīst, ka: “Strādājot uz Eiropas Savienības ārējās robežas, svarīgākais uzdevums muitai kontroles jomā pašlaik ir saistīts ar sankciju pārkāpumu un apiešanas novēršanu, bet vienlaikus mēs nepārtraukti turpinām cīņu pret kontrabandu un citiem pārkāpumiem. Savā darbā fokusējamies uz tādu sūtījumu un kravu kontroli, kuru pārvietošana pāri robežai ir saistīta ar augstākajiem riskiem. Viltotu preču izplatības mazināšana ir nozīmīga prioritāte, jo aiz šiem produktiem slēpjas nopietni riski gan cilvēku veselībai un drošībai, gan godīgai uzņēmējdarbībai. Tomēr muitas dienests nevar darboties viens – būtiska loma ir ne vien institūciju sadarbībai, bet arī iedzīvotāju izpratnei par riskiem un apdraudējumiem, ko rada izvēle iegādāties un lietot viltotas preces.”
Viltoti medikamenti – ne tikai zemas kvalitātes risks
Viltotie medikamenti bieži vien ir ne tikai neefektīvi, bet arī bīstami. Tie var izraisīt neparedzētas blakusparādības, pastiprināt jau esošas veselības problēmas vai būt nesaderīgi ar citiem medikamentiem un to aktīvajām vielām. Eiropas Zāļu aģentūra norāda uz nepieciešamību lietotājiem pārliecināties par zāļu izcelsmi un izmantot tikai reģistrētas tiešsaistes aptiekas, kas marķētas ar ES apstiprināto logotipu un valsts karogu.
Rihards Burmistris, Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta vadītājs, atgādina, ka: “Viltotas zāles nav tikai neefektīvas – tās var būt bīstamas. Precīzāk pat būtu teikt, ka viltoti medikamenti, labākajā gadījumā, ir neefektīvi! Savukārt sliktākajā gadījumā kaitīgas un ar neparedzamu iedarbību un neparedzamām sekām. Tieši tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi iegādāties medikamentus tikai no legālām aptiekām un legālām internetaptiekām. ES tikai licencētām internetaptiekām ir atļauts pārdot zāles tiešsaistē, un lielākoties – tikai bezrecepšu medikamentus. Latvijā tā ir Zāļu valsts aģentūra, kas licencē šīs aptiekas.”
Kā pasargāt sevi un citus
Lai sevi pasargātu, iedzīvotājiem ir jābūt vērīgiem un atbildīgiem. Medikamenti vienmēr jāiegādājas tikai no reģistrētām aptiekām, tostarp tiešsaistē – tikai no oficiāli licencētām platformām, kuru sarakstu publicē Zāļu valsts aģentūra. Pirms zāļu lietošanas būtiski ir pārbaudīt to iepakojumu, meklējot drošības elementus, piemēram, aizzīmogojumu, derīguma termiņu un ražotāja nosaukumu.
Ja zāles izskatās, smaržo vai garšo citādāk, nekā ierasts, tās nekavējoties jāpārtrauc lietot un jāsazinās ar farmaceitu vai ārstu. Latvijā visas recepšu zāles tiek pārbaudītas aptiekā caur valsts verifikācijas sistēmu, taču, ja rodas šaubas, farmaceitam ir iespēja pārbaudīt konkrēto iepakojumu atkārtoti.
Iedzīvotāji tiek aicināti uzmanīties no pārlieku vilinošiem piedāvājumiem internetā, īpaši sociālajos tīklos, kur tiek solīti brīnumlīdzekļi “bez receptes” vai “100% dabīgi” preparāti par aizdomīgi zemu cenu. Pirms jebkādu jaunu medikamentu vai uztura bagātinātāju lietošanas vienmēr ir svarīgi konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.
Par jebkādiem aizdomīgiem produktiem vai pārdošanas vietām iedzīvotāji aicināti ziņot farmaceitam, ārstam vai Zāļu valsts aģentūrai.
Visa informācija par to, kā pasargāt sevi no viltojumiem un kāda ir to bīstamība, pieejama tīmekļvietnē www.viltotarealitate.lv.
