Pēc “Eurostat” datiem, ES 2020. gadā līdz 57,5% lauksaimnieku bija vecāki par 55 gadiem. Laukos nenotiekošā paaudžu maiņa ir galvenais klupšanas akmens lauksaimniecības konkurētspējai un nodrošinātībai ar pārtiku Eiropā, uzskata Polija. Saimniecību pārņemšana no gados vecākiem lauksaimniekiem un ģimenes saimniecību veidošana var paaugstināt Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju, palielināt lauksaimniecības zemes pieejamību, ļaut vairāk respektēt vidi un vienlaikus arī atbalstīt vecāka gadagājuma cilvēkus laukos.
Jauno lauksaimnieku saimniecībām ir raksturīgs efektivitātes pieaugums, un tajās – salīdzinājumā ar gados cienījamāku īpašnieku saimniecībām – aktīvāk ievieš inovācijas, kas ir ļoti svarīgi nozares konkurētspējai. Tāpat jāņem vērā nozares automatizācija, digitalizācija un mākslīgā intelekta izmantošana, kas prasa iemaņas un zināšanas. Tieši paaudžu maiņa Eiropas lauksaimniecībā ir “atslēga”, kas var vest pie nozares straujākas modernizācijas un liela mēroga inovācijām.
Latvijā – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem – 2020. gadā lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums bija 57,3 gadi (2010. gadā – 55,7 gadi). Gados jaunu vadītāju īpatsvars 2020. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu ir samazinājies par 15 procentiem.
