Tikšanās laikā tika pārrunāta nepieciešamība pārskatīt ķirurģisko operāciju apmaksas principus, ārstniecības iestādes motivējot veikt operācijas laparaskopiski. Šādas operācijas ir pacientam saudzējošākas, nepieciešams īsāks ārstēšanās laiks slimnīcā, tām ir mazāks komplikāciju risks un gala rezultātā pacientam ir iespējams ātrāk atgriezties darbā. Latvijas Ķirurgu asociācijas vadība atzina, ka ķirurgi, lemjot par operācijas veikšanas tehniku, vadās no pacienta medicīniskajām indikācijām un lielākajās slimnīcās aptuveni puse no operācijām tiek veiktas laparoskopiski. Vienlaikus šobrīd apmaksas principi par finansiālā izteiksmē nav motivējoši ārstniecības iestādēm operāciju veikt tieši laparoskopiski, tādēļ perspektīvā tas būtu jāmaina.
Tāpat Latvijas Ķirurgu asociācijas vadība aicināja vērtēt iespēju no valsts puses apmaksāt pirms operācijām pacientiem ar ļoti lielu ķermeņa masas indeksu svara samazināšanas programmas, kas mazinātu komplikācijas pēc operatīvas ārstēšanas. Asociācija arī aicināja vērtēt iespējas pacientam atļaut segt izmaksu starpību starp operācijā izmantoto valsts apmaksāto tehnoloģiju jeb bāzes līmeni un augstāku tehnoloģiju. Veselības ministrs Hosams Abu Meri atzina, ka šādam risinājumam būtu gan plusi, gan mīnusi, tādēļ par šādu iespējamo praksi būtu nepieciešamas plašākas diskusijas ar pacientu sabiedriskajām organizācijām.
Tikšanās laikā tika pārrunāts arī jautājums par valsts apmaksātajiem tarifiem. Ņemot vērā 2023. gadā piešķirto papildu finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā, ir pārskatīti valsts apmaksātie ķirurģijas manipulāciju tarifi – abdominālā, asinsvadu, mugurkaula ķirurģijā, un traumatoloģijā.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra, ka Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis metodiskās vadības līgumu ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, lai pilnveidotu šobrīd spēkā esošo stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites metodiku, izstrādātu vienotu sistēmu pašizmaksas aprēķinam stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī noteiktu DRG grupu vidējās izmaksas, un tās piemērotu Nacionālā veselības dienesta apmaksas sistēmai. Tādējādi paredzēts ieviest vienotu un efektīvu pašizmaksas uzskaites standartu, kas atvieglotu darbu gan ārstniecības iestādēm, gan Nacionālajam veselības dienestam, kā arī veicinātu nepieciešamās informācijas pieejamību tarifu aprēķināšanai.
Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns norādīja, ka darbs pie pašizmaksas uzskaites metodikas pilnveides tika uzsākts 2024. gadā, kur tika sastādīts darba plāns un veikta divu ārstniecības iestāžu novērtēšana. Šogad plānots turpināt ārstniecības iestāžu izmaksu uzskaites prakšu novērtēšanu, pilnveidot uzskaites metodiku un to testēt izvēlētajās 12 ārstniecības iestādēs, papildus nodrošinot apmācības atbildīgajam personālam. Valsts mērogā jauno sistēmu plānots ieviest 2026. gada sākumā.
