“Veselības aprūpes pētniecība ir mūsdienu medicīnas stūrakmens. Tā veicina mūsu izpratni par slimībām, nodrošina jaunu ārstēšanas metožu izstrādi un uzlabo aprūpes kvalitāti un drošību, ko sniedzam mūsu cilvēkiem,” uzrunājot sēdes dalībniekus, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, BA Veselības, labklājības un ģimenes komitejas vadītāja Antoņina Ņenaševa.
Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja, ka pētniecība palīdz veidot veselības aprūpes sistēmas, kas ir efektīvākas un noturīgākas, norādot, ka šajā kontekstā reģionālās sadarbības veicināšana veselības aprūpes pētniecībā Baltijas valstu starpā nav tikai saprātīgs solis – tas ir būtiski nepieciešams.
“Strādājot kopā, mēs varam daudz labāk risināt kopīgās veselības problēmas, ar kurām saskaramies – vai tās būtu saistītas ar novecojošu sabiedrību, garīgo veselību vai piekļuvi jaunām ārstēšanas metodēm. Sadarbība arī stiprina mūsu pozīcijas starptautiskā mērogā – tā uzlabo mūsu piekļuvi globālajam pētniecības finansējumam un paver iespējas sadarboties ar vadošajām pasaules medicīnas iestādēm,” pauda A. Ņenaševa.
BA Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas vadītājs Juris Viļums uzsvēra, ka gadu desmitu gaitā Baltijas valstis ir pierādījušas, ko var panākt, darbojoties kopā kā partneri, kurus vieno kopīgas vērtības un apņēmība, atzīmējot, ka viena no zināmākajām šīs vienotības izpausmēm bija Baltijas ceļš. “Mūsdienās, saskaroties ar jauniem izaicinājumiem un iespējām, Baltijas ceļa gars turpina mūs iedvesmot un aicina padziļināt sadarbību zinātnes, veselības aprūpes un inovāciju jomās, raugoties nākotnē,” pauda J. Viļums.
“Apvienojot mūsu intelektuālos un finanšu resursus, mēs varam sniegt atbalstu pētniekiem visā reģionā un sekmēt zinātniskos atklājumus. Tas ir ieguldījums mūsu konkurētspējā un noturībā,” pamatojot Baltijas Zinātnes fonda izveides iniciatīvas nozīmību, sacīja J. Viļums.
“Reģionālā sadarbība ļauj pastiprināt mūsu centienus un vienlaikus uzlabot cilvēku dzīves, veicinot medicīnas attīstību. Lielisks piemērs šāda veida sadarbībai ir iniciatīva izveidot inovatīvo daļiņu terapijas centru Baltijas valstīs. Šis projekts ir nozīmīgs solis uz priekšu gan zinātnē, gan pacientu aprūpē – tas nodrošinās pasaules līmeņa vēža ārstēšanu cilvēkiem visā Baltijas reģionā,” sacīja BA Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas vadītājs.
Kopā ar A. Ņenaševu un J. Viļumu kopsēdē piedalījās arī BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns un delegācijas locekles Līga Kļaviņa un Ramona Petraviča.
FOTO: Ingrīda Sticenko, Saeima.
BA ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi. Latvija šogad ir BA prezidējošā valsts.
