Tikšanās norisinājās dienu pirms Baltijas Asamblejas 44. sesijas, kas Saeimā pulcēs delegācijas no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, lai pārrunātu reģionālās sadarbības stiprināšanas iespējas un kopīgu pieeju svarīgākajos reģiona jautājumos.
Saeimas priekšsēdētāja aicināja izvērtēt resursus, kas jau šobrīd ir Baltijas valstu rīcībā, un strādāt kopā vienoti, lai efektīvāk pretendētu uz Eiropas Savienības finansējumu nākamajā daudzgadu budžetā. “Mums ir iespēja Eiropā sasniegt vairāk, ja strādājam kopā,” uzsvēra D. Mieriņa.
Sarunās pārrunātas arī iespējas padziļināt sadarbību ar Ziemeļvalstīm NB8 formātā, kā arī aktuālie jautājumi par nacionālo budžetu veidošanu un Hāgas samita lēmumiem par pakāpenisku piecu procentu no iekžemes kopprodukta novirzīšanu aizsardzībai. “Baltijas valstis rāda piemēru un spēju apņēmīgi sasniegt šo mērķi,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Tāpat tika spriests par iespējām vienoties par kopīgiem vēstījumiem starptautiskajā arēnā, tostarp kopīgās vizītēs uzsverot reģiona prioritātes un problēmjautājumus. Tikšanās laikā pieminēta arī gaidāmā Krimas platformas sanāksme Stokholmā, kur Baltijas valstu spīkeri rosina iestāties par vienotu nostāju.
Pievēršoties atbalstam Ukrainai, amatpersonas apsprieda militārās industrijas stiprināšanas jautājumus. D. Mieriņa norādīja, ka daudzas valstis šobrīd pastiprina savas aizsardzības spējas, tāpēc Ukrainai bieži nākas ilgstoši gaidīt militāro aprīkojumu, tostarp tālās darbības raķetes un munīciju. Ir būtiski meklēt risinājumus šai situācijai, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, atzīmējot, ka Latvija nesen Ukrainas rīcībā nodeva “Patria” bruņutransportierus.
Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji bija vienisprātis, ka nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu, lai valstis bez bažām varētu nodot Ukrainas vajadzībām iesaldētos Krievijas aktīvus. Tāpat tika rosināts stiprināt mūsu reģiona sadarbību Ukrainas civilās infrastruktūras atjaunošanā.
FOTO: Reinis Inkēns, Saeima.
