Visos reģionos vienojoši aktuālie jautājumi saistīti ar ģimenes ārstu paaudžu maiņu un jauno ārstu piesaisti darbam reģionos, kā arī instrumentiem ārstniecības personu atbalstam darba uzsākšanai. Pašvaldības atzīst, ka nereti nepieciešams ne vien organizēt prakses telpas un dzīvesvietas pieejamību jaunajam ārstu, bet arī sniegt atbalstu, lai uz pilsētu vai ciematu varētu pārcelties un mācīties, strādāt arī ārsta ģimenes locekļi.
''Ļoti vērtīgās diskusijas ar ģimenes ārstiem vēlreiz apliecināja – sadarbojoties valstij un pašvaldībām, varam nodrošināt gan motivāciju, gan praktisku atbalstu ārstiem visā Latvijā. Īpaši nozīmīgs ir atbalsts reģioniem – nākamā gada budžetā "lauku koeficients" būs viena no manām prioritātēm. Ar pašvaldībām arī vienojāmies sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti proaktīvi uzrunāt jaunos ārstus darbam reģionos, Vienlaikus strādāsim pie pakāpeniskas primārās veselības aprūpes uzlabošanas - vienojāmies ar ārstiem par hronisko pacientu diagnožu ievadīšanu E-veselībā un mērķi panākt to, ka 75% pacientu reizi gadā apmeklē ģimenes ārstu. Turpināsim darbu pie birokrātijas mazināšanas, lai ģimenes ārsti vairāk varētu pievērsties pašam svarīgākajam – pacientiem," uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Nozīmīgs ir arī finanšu atbalsts prakšu pārņemšanai un pakalpojumu nodrošināšanai reģionos. Jau šobrīd paaugstināts valsts maksājums prakšu uzturēšanai un piešķirts finansējums papildu darbinieka algošanai, kas ir īpaši būtiski praksēm ar lielu reģistrēto pacientu skaitu. Vienlaikus pilnveidota piemaksa par darbu lauku reģionos.
Kopumā primārās veselības aprūpes nodrošināšanai šogad plānoti vairāk nekā 174 miljoni eiro, bet pērn šo pakalpojumu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem izlietoti vairāk nekā 169 milj. eiro. Atbilstoši NVD apkopotajiem datiem 2024. gadā Latvijā viena ģimenes ārstu prakse saņēma valsts finansējumu vidēji 123 tūkstošu eiro apmērā, kas veido vidēji 10 tūkstošus eiro mēnesī.
Reģionālo tikšanos laikā vairākās diskusijās ģimenes ārsti bija vienoti uzskatos par digitālās veselības attīstības lomu reģionālā kontekstā un nepieciešamību turpināt medicīnas datu digitalizāciju. Jau šobrīd ārstiem E-veselībā ir pieejama informācija par savu pacientu e-receptēm, laboratoriskajiem izmeklējumiem, vizuālās diagnostikas datiem, slimnīcu izrakstiem u.c. informācija, taču esošās funkcionalitātes ārstniecības iestādēm jāizmanto mērķtiecīgāk un jāveic plašāka datu digitalizācija. Digitālie risinājumi nodrošina kvalitatīvāku veselības aprūpi un plašāku informācijas pieejamību, kas ir aktuāli gan ārstam, gan pašam pacientam.
Reģionālo vizīšu ietvaros izteikta pateicība un sveikti deviņi ģimenes ārsti par teicamu primārās veselības aprūpes nodrošināšanu, izpildot ikgadējos darba kvalitātes kritērijus, kā arī seši jaunie ģimenes ārsti, kas ir pārņēmuši brīvās prakses reģionos:
- Rēzeknē – Silva Kairiša un Anna Sivačova, kā arī jaunais ģimenes ārsts Māris Skutelis;
- Saldū – Olita Ševčuka un Astrīda Kalna, kā arī jaunās ārstes Linda Reicle un Alise Singha;
- Jelgavā – Ērika Borisova un Indra Andersone, kā arī jaunie ģimenes ārsti Agnese Ķirse un Māris Belte;
- Valmierā – Anita Muižniece, Gunta Ozola, Inga Nātra, kā arī jaunā ārste Madara Lasmane.
Tikšanās par primārās veselības aprūpes nodrošināšanu un ar to saistītām aktualitātēm un izaicinājumiem norisināsies arī Rīgā. Plānots, ka ar Rīgas un apkārtnes ģimenes ārstiem Veselības ministrijas un NVD pārstāvji tiksies jūnija pirmajā pusē.
Reģionālo vizīšu mērķis ir pārrunāt stratēģiski nozīmīgo primārās veselības aprūpes stiprināšanu, kā to paredz Informatīvais ziņojums "Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu", Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, valdības rīcības plāns. Ministrijas ilgtermiņa mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un ilgtspēju visos Latvijas reģionos. Sarunas ar ģimenes ārstiem un pašvaldību pārstāvjiem ir nozīmīga daļa primārās aprūpes attīstībā, kuras pamatā ir pacientu vajadzības, kvalitātes rādītāji un reģionu specifika.
Pērn valdībā apstiprinātais Informatīvais ziņojums par primārās veselības aprūpes stiprināšanu nosaka turpmākos attīstības virzienus. Atbilstoši tam jau ir paaugstināts ārstu prakšu uzturēšanas maksājums, ieviesta samaksa par ārsta aizvietošanu prombūtnes laikā, piešķirts finansējums papildu darbinieka algošanai, pilnveidota lauku piemaksas noteikšana praksēm reģionos, kā arī izveidota metodiskās vadības institūcija ģimenes medicīnā ar mērķi pilnveidot pakalpojumu kvalitāti. Tāpat turpinās darbs pie rezultatīvo rādītāju izstrādes primārajai veselības aprūpei un iedzīvotāju vajadzībām pielāgotu pakalpojumu nodrošināšanas, attīstot kopprakses un sadarbības prakšu modeļus.
