“ES fondu komitejas sanāksmē ne tikai vienojāmies par Norvēģijas un EEZ grantu nākamā perioda prioritātēm un Atveseļošanas fonda papildu finansējuma novirzīšanu ceļu rekonstrukcijai reģionos un zemas īres mājokļu būvniecības atbalsta programmai, bet arī sākām izvērtēt iespējas vēl plašāk pārplānot ES fondu finansējumu, lai stiprinātu Latvijas drošību un aizsardzību. Šī ir stratēģiska pieeja, kas ļauj mums elastīgi izmantot pieejamos resursus, saskaņojot tos ar valsts budžeta plānošanu un valdības noteiktajām prioritātēm. Vienlaikus turpinām darbu pie birokrātijas mazināšanas, lai padarītu ES fondu projektu īstenošanu vienkāršāku, efektīvāku un pieejamāku gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Ņemot vērā 85 miljonu eiro indikatīvās investīciju iespējas EEZ un Norvēģijas grantu jaunajā periodā līdz 2031. gadam, tematiskajā komitejā tika panākta vienošanās virzīt uz valdību priekšlikumus sarunu uzsākšanai ar donorvalstīm par trim programmām: “Vietējā attīstība un noturība” (~ 42,5 milj. eiro) ietver patvertņu izveidi un krīžu vadības kapacitāti; “Zaļās inovācijas” (~ 27,5 milj. eiro) paredz atbalstu uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai, savukārt “Korekcijas dienesti” (~ 15 milj. eiro) – sieviešu cietuma būvniecību, korekcijas dienestu stiprināšanu un rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām. Pēc valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm uzsāks oficiālas sarunas ar donorvalstīm.
Fondu komitejā konceptuāli vienojās par AF ietaupījumu un atlikumu izmantošanu gadījumos, kad noteiktas AF aktivitātes tiek īstenotas ar mazāku finansējumu nekā sākotnēji plānots. AF plāns ir jārealizē līdz 2026. gada vidum, tādēļ atlikušais un ietaupītais finansējums jānovirza augstas gatavības projektiem, kurus var īstenot ierobežotā termiņā. Fondu komiteja lēma finansējumu novirzīt ministriju iepriekš pieteiktajām vajadzībām – ceļu rekonstrukcijai reģionos un zemas īres maksas mājokļu būvniecībai Altum programmā.
Tematiskajā komitejā tika uzsākta diskusija par iespējām 2025. gada otrajā pusē virzīt vēl vienu ES fondu finansējuma pārdaļu kārtu valsts aizsardzības stiprināšanai. Šādu iespēju izskatīšana saistīta ar EK ReArm Europe iniciatīvu un aprīlī publiskotajiem regulu grozījumu priekšlikumiem, kas dalībvalstīm paredz plašākas iespējas elastīgi pārplānot esošo ES fondu finansējumu drošības un aizsardzības vajadzībām. Potenciālie grozījumi tiktu izstrādāti ciešā sasaistē ar valsts budžeta plānošanu un valdības noteiktajām prioritātēm, ņemot vērā, ka papildu finansējums būtu jārod esošajās ministriju aploksnēs. Šādas pārdales būtu papildinājums nupat valdībā apstiprinātajiem ES fondu programmas vidusposma grozījumiem (grozījumi jau iesniegti apstiprināšanai EK), kuru galvenais fokuss jau šobrīd ir valsts drošības un noturības stiprināšana.
Sanāksmē arī pārrunāti ES fondu programmas ieviešanas jautājumi, tostarp darbs pie birokrātijas mazināšanas un vienkāršošanas pasākumiem. FM turpina īstenot rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektiem. Līdz maijam apstrādāti vairāk nekā 400 priekšlikumi no nozaru ministrijām, pašvaldībām, uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem. Identificētas astoņas prioritārās jomas, kurās notiek dažāda līmeņa un veidu uzlabojumi – īpaši projektu atlases vienkāršošanā, uzraudzības un iepirkumu procesa efektivizēšanā. Tiek arī pārskatīts nacionālais regulējums, atsakoties no prasībām, kas pārsniedz ES noteikto, lai mazinātu slogu un samazinātu atskaišu apjomu.
Jau šobrīd īstenoti konkrēti atvieglojumi, kas sniedz taustāmu ieguvumu projektu īstenotājiem – piemēram, plašāka “konsultē vispirms” principa piemērošana Centrālās finanšu un līgumu aģentūras darbā, tai skaitā novēršot dublējošas un laikietilpīgas pārbaudes, ātrāka atlase “A” reitinga uzņēmumiem, atteikšanās no atsevišķu kritēriju vērtēšanas, ja projektu atlasē pieejamais finansējums ir pietiekams visu kvalificēto projektu atbalstam, plašāka pašdeklarēšanās ieviešana un digitālais atbalsts. Visus plānotos uzdevumus paredzēts pabeigt līdz 2025. gada jūnija beigām, un par paveikto FM sniegs pārskatu valdībā.
Vienlaikus tematiskajā komiteja uzklausīja Veselības ministrijas redzējumu par to, kā nākotnē visefektīvāk īstenot prioritāros veselības infrastruktūras projektus.
