“Aizstāvot savas valsts lauksaimnieku intereses, ir iespējams panākt labvēlīgus lēmumus ES līmenī. Pēc 2024. gada postošajām salnām un lietavām, kas radīja ievērojamus zaudējumus dārzkopjiem un augļkopjiem, vērsāmies Eiropas Komisijā ar aicinājumu sniegt atbalstu. Un to panācām. Atbalstu saņems tās saimniecības, kuru kopējie ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības 2024. gadā par vienu deklarēto hektāru ir samazinājušies vismaz par 20% salīdzinājumā ar 2021., 2022. un 2023. gada vidējiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības par vienu deklarēto hektāru,” uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze.
Atbalstu saņems:
- salnu radīto postījumu mazināšanai – augļkopji,
- lietavu radīto postījumu mazināšanai – augļkopji un dārzeņkopji.
Turklāt, ja 2023. gadā lauksaimnieks arī bija cietis no nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem, tad šajā aprēķinā netiek ņemts vērā 2023. gads.
No aprēķina izslēgs vienu un divus gadus vecus ilggadīgos stādījumus, jo pirmajos divos gados tie nedod pienācīgu ražu un nesniedz ieguldījumu kopējos saimniecības ieņēmumos no lauksaimniecības.
Atbalsts nedrīkstēs pārsniegt 80% no iepriekšējo gadu vidējiem ieņēmumiem, lai novērstu pārkompensācijas risku.
Kopējai attiecināmai atbalsta platībai jābūt vismaz 0,5 hektāriem.
Piesakoties uz atbalstu, pretendentam Lauku atbalsta dienestā (LAD) ir jāiesniedz iesniegums, norādot tikai cietušās platības un kultūras, jo pārējā informācija jau ir ir valsts iestāžu rīcībā. LAD ir informācija par tām platībām, kas konkrētajos 2021., 2022., 2023. un 2024. gadā ir deklarētas ģeotelpiskajā iesniegumā, savukārt informāciju par ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības LAD iegūs no Valsts ieņēmumu dienesta.
Noteikumi “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības un dārzeņkopības nozarē 2024. gadā” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
