Gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 11,9 tūkstošiem. Šā gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada 4. ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – palielinājās par 0,8 tūkstošiem.
Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.
Šā gada 1. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,2 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 65,9 % un 60,7 %).
Nodarbinātie iedzīvotāji
(tūkstošos)
|
2024. gada |
2025. gada |
2025. gada 1. cet. izmaiņas pret 2024. gada |
|||||
|
1. cet. |
4. cet. |
1. cet. |
1. cet. |
4. cet. |
|||
|
tūkstošos |
% |
tūkstošos |
% |
||||
|
Pavisam (15–74 gadi) |
879,9 |
867,2 |
868,0 |
-11,9 |
-1,4 |
0,8 |
0,1 |
|
vīrieši |
434,1 |
426,4 |
430,4 |
-3,7 |
-0,9 |
4,0 |
0,9 |
|
sievietes |
445,8 |
440,8 |
437,6 |
-8,2 |
-1,8 |
-3,2 |
-0,7 |
|
Jaunieši (15–24 gadi) |
57,8 |
54,3 |
52,3 |
-5,5 |
-9,5 |
-2,0 |
-3,7 |
Skatīt OSP datubāzē: NBL020c
2025. gada 1. ceturksnī 86,4 % nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 8,1 % – pašnodarbinātas personas, 5,0 % – darba devēji un pavisam neliela daļa (0,5 %) bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.
Latvijā nodarbinātības līmenis pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo nodarbinātības līmeni (2024. gada 4. ceturksnī ES – 61,8 %). Tikmēr šī gada 1. ceturksnī Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 67,4 %, savukārt Lietuvā – 65,3 %.
Samazinājies jauniešu nodarbinātības līmenis
2025. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 28,1 %, kas ir par 2,8 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 52,3 tūkstoši jauniešu (2024. gada 1. ceturksnī – 57,8 tūkstoši).
Pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja 37,4 stundas
2025. gada 1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,4 stundas, kas ir par 0,5 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,6 stundām mazāk nekā pirms gada. Vīrieši strādāja vairāk – 38,0 stundas, kamēr sievietes – vidēji 36,8 stundas nedēļā.
Katrs divpadsmitais (75,4 tūkstoši jeb 8,7 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 3,2 tūkstošiem jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 6,5 tūkstošiem jeb 0,7 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Palielinājies blakusdarbā nodarbināto skaits
2025. gada 1. ceturksnī 51,8 tūkstoši (6,0 %) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 7,0 tūkstošiem jeb 15,6 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 7,6 tūkstošiem jeb 17,2 % vairāk nekā 2024. gada 4. ceturksnī.
Sievietes (31,6 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (20,3 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk līdzās pamatdarbam nostrādāja 1–10 stundas (41,0 %), bet 34,2 % nostrādāja 11–20 stundas.
2025. gada 1. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju.
Metodoloģiskā informācija:
¹ Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.
