Būvdarbus plānots paveikt līdz 2026. gada janvārim. Darbu veikšanai noslēgts līgums ar SIA VIANOVA par aptuveni 4,82 miljoni eiro (bez pvn). Līgumā iekļaujas projektēšana, būvdarbi (16,7 km partuļtakas izbūve, 5 tērauda kopņu konstrukcijas tiltu ražošana, uzstādīšana ar nestspēju 3,5 tonnas) un autoruzraudzība. Infrastruktūras izbūve veicinās valsts robežsardzes efektīvāku un iedarbīgāku valsts robežas kontroli, savlaicīgi identificējot valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumus un citus pārkāpumus valsts robežas joslā.
“Patlaban VNĪ vadībā turpinās noslēdzošie darbi nepieciešamās infrastruktūras izbūvē uz Latvijas – Baltkrievijas robežas divos posmos, kur nav paredzēts robežas žogs – posmā ar Riču ezeru un Daugavas posmā, kas ļaus valsts robežsardzei nodrošināt iespēju kontrolēt valsts ārējo robežu efektīvāk. Vienlaikus jāsaprot, ka efektīva robežas aizsardzība ir daudzpakāpju risinājumu kopums, kur bez izbūvētā žoga, infrastruktūras un robežsargiem liela nozīme ir tehnoloģiskiem un militāriem risinājumiem, pie kuriem strādā citas iesaistītās puses,” norāda Jeļena Gavrilova.
Daugavas posmā jau 2024. gadā izbūvēti seši novērošanas torņi un pievedceļi, kas šogad janvārī tika pieņemti ekspluatācijā. Darbi veikti finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projekta Nr. NVA/RPVP/2023/1 “Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana - Metāla torņi un pievedceļi pie torņiem (3. kārta 1.posms)” ietvaros, ko īsteno VNĪ sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Kopējais projekta finansējums: 3 633 924 EUR, tostarp Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai fonda finansējums 75% un valsts budžeta finansējums 25%. Kā notika torņu uzstādīšanas darbi var iepazīties video skat. šeit: https://www.youtube.com/watch?v=auVA5e9fKAk.
Vienlaikus VNĪ vadībā turpinās rokādes ceļu izbūve Latvijas – Baltkrievijas robežas posmā ap Riču ezeru, kas ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, tā efektīvi reaģēt uz iespējamajiem pārkāpumiem. Būvdarbus plānots pabeigt šī gada laikā.
Balstoties uz VNĪ zināšanām un pieredzi, valstiski VNĪ ir uzticēts vadīt, uzraudzīt un īstenot Latvijas ārējās Austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi. Latvijas – Baltkrievijas robežas robežas žoga izbūves darbi 145 km garumā VNĪ vadībā noslēdzās pagājušā gada jūlijā – 2023. gadā izbūvēts sauszemes posmos (112 km), 2024. gadā tika pabeigta žoga izbūve atlikušajā posmā gar publiskajiem ūdeņiem.
Patlaban aktīvi turpinās darbi Latvijas – Krievijas robežas žoga izbūvē – šobrīd izbūvēti aptuveni 250 km robežas žoga. Atlicis izbūvēt aptuveni 28 km žoga īpaši sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās, kas saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā noteikto tiks izbūvēti līdz oktobra beigām. Paralēli SIA “Igate” veic iepriekš izbūvētā robežas žoga defektu novēršanu. Darbus plānots paveikt Ministru kabineta noteiktajā termiņā līdz š.g. oktobra beigām.
Austrumu robežas stiprināšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas. VNĪ atbildība ir būvniecības procesa vadīšana un organizēšana, tostarp būvnieku atrašana konkursā, par nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra, faktisko atmežošanu veic VAS “Latvijas valsts meži”, savukārt Latvijas valsts radio un televīzijas centrs ir atbildīgs par tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kā arī notiek sadarbība ar robežas un infrastruktūras lietotāju – Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.
Robežas un infrastruktūras izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Par VNĪ
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību kopumā 3580 nekustamajiem īpašumiem, tostarp 397 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1066 ēkas 975 tūkstošu kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 625 ha platībā, un 3 183 zemes īpašumiem ar kopējo platību 886 ha. 2024. gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
