Grozījumi paredz, ka, sākot no šī gada 1. novembra, BVKB turpmāk pildīs būvvaldes funkcijas ne tikai attiecībā uz Aizsardzības ministrijas (AM), tās padotības iestāžu vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību, bet arī AM dibināto kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kurās minētās kapitālsabiedrības ieguvušas līdzdalību vai izšķirošo ietekmi, būvniecības projektiem.
BVKB paplašinātā kompetence ļaus nodrošināt vienotu un profesionālu būvniecības procesu pārraudzību aizsardzības nozarē, kā arī turpinās valdības noteikto prioritāti ieviest tā dēvēto “zaļo koridoru” militārajai ražošanai, kas paredz paātrinātas procedūras stratēģiski nozīmīgiem projektiem.
BVKB direktore Baiba Vītoliņa: “Pildot būvvaldes funkciju militāros un valsts aizsardzības objektos, BVKB ir atbildīgs par pilnu procesa ciklu — no ieceres saskaņošanas līdz nodošanai ekspluatācijā. Ar šo funkciju lepojamies un esam gandarīti, ka varam dot pienesumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Mūsu uzdevums paplašināto funkciju ietvaros ir turpināt nodrošināt, ka valsts aizsardzībai nozīmīgie objekti tiek realizēti efektīvi, vienlaikus ievērojot augstākos drošības un būvniecības standartus.”
Likumprojekts paredz arī tiesiskā regulējuma pilnveidi, lai militāro objektu būvniecībā varētu piemērot noteiktus izņēmumus attiecībā uz publiskās apspriešanas rīkošanu, būvtāfeles izvietošanu un būvniecības ieceres vizuālā risinājuma pievienošanu Būvniecības informācijas sistēmā. Vienlaikus šis regulējums ļaus organizēt militārās ražošanas objektu būvniecību bez liekas kavēšanās, saglabājot nepieciešamo procesa caurskatāmību.
